2000. gada 1. februārī tika dibināts jauniešu klubs "KRASTS", kluba vadītāja Irīna Japiņa.

Jauniešu kluba mērķis -  izveidot apstākļus harmoniskai personības attīstībai, palīdzēt visiem, kam ir nepieciešams, atrast pareizo risinājumu sarežģītās situācijās neatkarīgi no vecuma un sabiedrības statusa.

No 2010. gada 14. janvāra tika mainīts kluba nosaukums -  Personības attīstības un atbalsta centrs "Krasts".

Avots: Personības attīstības un atbalsta centrs "Krasts" // http://company.lursoft.lv/krasts/40008048113

1957. gada 2. februārī  iznāk Krāslavas rajona laikraksta "Социалистический путь" latviešu versijas 1. numurs. Līdz tam no 1947. gada 1. decembra laikraksts tika izdots tikai krievu valodā. Turpmāk laikraksts tiek izdots divās valodās.

Avots: Stepiņa, Ē. Rīt avīzei dzimšanas diena // Ezerzeme – Nr.93 (2007. 30. nov.), [1.] lpp.

2015. gada 2. februārī Krāslavā, Rīgas ielā 34, tika atvērts AS "Meridian Trade Bank" ("MTB")  klientu apkalpošanas centrs Krāslavā.

Avots: Zdanovska, N. Krāslavā uzsāk darbību jauna banka // Ezerzeme – Nr.10 (2015, 6. febr.), 2.lpp.

2017. gada 3. februārī Krāslavas Valsts ģimnāzijas klubs "Sokrāts" atzīmēja 20. jubileju.

Avots: Nalivaiko, V. Debašu klubam “Sokrāts” – 20” // Ezerzeme – Nr.12 (2017, 10. febr.), 2.lpp.

Uz 1964. gada sākumu televīzijas antenas Krāslavā ir  iegādājušies vairāk nekā 200 īpašnieki. Krāslavieši skatās televīzijas pārraides no Rīgas, Maskavas un citām pilsētām. Televīzija pamazām ienāk krāslaviešu sadzīvē.

Avots: Эглит, А. Телевидение входит в быт // Заря Коммунизма - № 17 (1964, 8 февраля), 1 стр.

2017. gada 8. februārī  gaisa kuģotājs Gunārs Dukšte uzstādīja jaunu rekordu.

Lidojums sākās Krāslavā drīz pēc saullēkta un noslēdzās Aizdzirē, netālu no Kandavas. 8 stundās 14 minūtēs tika nolidoti 305 kilometri. Tie ir jauni pilota un Latvijas rekordi kategorijās lidojuma ilgums un distance.

Avots: Roga, J. Pacelšanās bija skaista // Krāslavas Vēstis – Nr.4 (2017, 1. marts), 8.lpp.

1925. gada 10. februārī Latvijā notika Otrā tautas skaitīšana.

Pēc tautas skaitīšanas datiem vidējais krāslavieša vecums bija 31,7 gadi.

Avots: Bartuša, A. Krāslava un krāslavieši caur tautas skaitīšanas prizmu // Ezerzeme - Nr.19 (2023, 12. maijs), 4., 11. lpp.

2017. gada 11. februārī Krāslavā, Raiņa ielā 17, tika atklāta slidotava.

Avots: [b.n.] // Ezerzeme – Nr.13 (2017, 14. febr.), 2.lpp.

1906. gada februārī par piedalīšanos revolūcijā Krāslavas iedzīvotājiem uzlika 30 tūkstošus rubļu lielu kontribūciju, kas bija jānomaksā ne vēlāk kā līdz 27. februārim. Tomēr to iekasēt neizdevās, jo, baidoties no sabiedriskā skandāla, Krievijas iekšlietu ministrs P. Durvono bija spiests atcelt kontribūciju un soda ekspedīcijas nodaļu aizvākt no Krāslavas.

Avots: Gekišs, V. 1905. gada revolūcijas notikumi Krāslavas novadā // Ezerzeme – Nr.36 (2005, 10. maijs), 3.lpp.

1906. gadā  Latgalē darbojās ģenerāļa Orlova soda ekspedīcijas nodaļas. 1906. gada 16. februārī Krāslavā ieradās poručika Daņilova soda ekspedīcijas nodaļa. Ielenkuši Hurina saru apstrādes fabriku, kurā bija nodarbināti ap 200 cilvēku, kareivji sāka sist visus strādniekus un revolucionārās kustības vadītājus, prasīdami atdot ieročus. Pēc tam 50 smagi piekautos strādniekus arestēja un nosūtīja uz Daugavpils cietumu.

Avots: Gekišs, V. 1905. gada revolūcijas notikumi Krāslavas novadā // Ezerzeme – Nr.36 (2005, 10. maijs), 3.lpp.

2008. gada 18. februārī pēc veiktajiem remontdarbiem divu mēnešu garumā durvis vaļā vēra  Krāslavas kultūras nams. Kultūras nama pirmajā stāvā tika izremontēti sanitārie mezgli un grimētavas. Otrajā stāvā tika nomainīti logi, atjaunota izstāžu zāle un deju zāle.

Avots: Škutāne, E. Lai veicas Krāslavas jaunajiem talantiem! // Krāslavas Vēstis – Nr.4 (2008, 22. febr.), [1.] lpp.

1840. gada 20. februārī Krāslavā tika iesvētīta Jura (Georga) pareizticīgo baznīca. Tā tika uzbūvēta tā laika tirgus laukumā, kas neatbilda baznīcas kanoniem.

Avots: Matvejenko, B. Rīgas iela laiku lokos // Krāslavas Vēstis – Nr.13 (2014, 5. sept.), 7.lpp.

1918. gada 20. februārī pār Krāslavu pārlido vācu aeroplāns ar ziņu par jaunas varas atnākšanu. Tai pat dienā Krāslavā ieradās vācu komandants ar zaldātiem. Sākās zaldātu patruļas. Iesākās vācu okupācijas posms, kas turpinājās līdz 1918. gada 9. decembrim.

Avots: Bukeviča, Dz. Krāslavas pirmā pasaules kara laikā // Ezerzeme – Nr.90 (1998, 17. nov.), 2.lpp.

1989. gada 21. februārī tika dibināta Krāslavas krievu biedrība.

Avots: Dubovskis, V. Ansamblis “Ivuška” pulcina draugus // Ezerzeme – Nr.8 (1999, 29. janv.), 2.lpp.

1996. gadā Krāslavas evaņģēliski luteriskā draudze atguva savu īpašumu - dievnamu, ko bija spiesta atstāt pēc Otrā pasaules kara. Pirmais dievkalpojums pēc dievnama atgūšanas notika 1996. gada 21. februārī. Dievkalpojumu noturēja mācītājs Linards Rozentāls.

Avots: Mūsu korespondents. Draudze ir atjaunota //Ezerzeme – Nr.12 (1996, 23. febr.), 5.lpp.

Vēstures avotos Krāslava pirmo reizi minēta 14. gs. Pa Daugavu gāja tirdzniecības ceļš un vienā no Krāslavas pauguriem tika izveidota nocietināta Livonijas ordeņa preču noliktava.  Parasti apdzīvotās vietas sākumi attiecas uz to laiku, kad tā minēta vēstures datos.

Avots: Gekišs, V. No Krāslavas vēstures // Krāslavas Vēstis – Nr.4 (2008, 22. febr.), 3.lpp.

1558. gadā pēc Livonijas mestra Furstenberga rīkojuma Krāslava kļūst par lēņu muižu, kuru pārvalda Engelberts Plumpers. Krāslava togad pirmo reizi tiek minēta kā administratīvi pārvaldīta apdzīvota vieta.

Avots: Gekišs, V. No Krāslavas vēstures // Krāslavas Vēstis – Nr.4 (2008, 22. febr.), 3.lpp.

2009. gada 23. februārī Krāslavas mūzikas skolā tika atklāta piemiņas istaba mūsu novadniekam – ērģelniekam, kordiriģentam, Latvijas konservatorijas rektoram -  Pēterim Paulam Jozusam.

Avots: Gončarovs, A. Muzikālais februāris // Ezerzeme - Nr.17 (2009, 3. marts), 6.lpp.: il.

Izzāģējot vecus kokus Jāņupītes krastos, tika pavērts skats no vecā tilta pāri Daugavai uz Krāslavas pilsētas daļu – Priedaini.

Avots: Gončarovs, A. Piedod mums, upe // Ezerzeme – Nr.16 (1997, 28. febr.), [1.], 3.lpp.

2011. gada 26. februārī Krāslavas mūzikas skola  ar absolventu salidojumu un svētku koncertu Krāslavas kultūras namā atzīmēja savas pastāvēšanas 50. gadadienu.

Avots: Grecka, O. Tev, mīļā skola, 50! // Krāslavas Vēstis – Nr.3 (2011, 11. febr.), [1.] lpp.

1990. gadā tika dibināta katoļu biedrība "Adveniat". 1992. gadā, divu gadu pastāvēšanas laikā biedrības locekļi paveikuši daudz - pie baznīcas darbojas svētdienas skola, tika organizēts bērnu koris, kas svētdienās dzied Votivas misē, tika izveidota garīgās literatūras bibliotēka; svētceļojumi, darbs ar Rožukroņa pulciņa bērniem un jauniešiem; palīdzība dekānam [Jāzepam Lapkovskim] katehizācijā u.c. darbi.

Avots: Kalviša, G. Lai atdzimtu garīgums // Ezerzeme – Nr.15 (1992, 28. febr.), 5.lpp.

Uz augšu