S Ā K U M S

K R Ā S L A V A S  N O V A D N I E K I

P A L Ī G S

LUCIĀNS GŽIBOVSKIS (1891-1971)

1923. gada 16. aprīlī Latvijas Valsts prezidents Jānis Čakste parakstīja likumu par pilsētas tiesību piešķiršanu Krāslavas miestam.

Pirmais Krāslavas pilsētas (pirms tam miesta) galva no 1922. līdz 1926. gadam bija Luciāns Gžibovskis. L. Gžibovskis pēc profesijas bija būvdarbu speciālists, pirms kara viņš studēja Pēterburgā Kadetu korpusa akadēmijas Inženiera celtniecības fakultātē. Vēlāk septiņus gadus pavadījis Pirmā pasaules kara frontēs.

Krāslava kara laikā bija ļoti nopostīta. Atjaunošanas darbu pilsētā bija daudz.

Tāpēc Krāslavas pilsētas vajadzībām Luciāns Gžibovskis pats zīmēja plānus, kā arī pats vadīja darbus.

L. Gžibovskis par pilsētas galvu tika ievēlēts divreiz, bet gandrīz visu mūžu viņš nostrādāja pilsētas valdē, saistot savu dzīvi ar celtniecību.

20. gadsimta divdesmito gadu beigās pilsētas domi nodarbināja jautājums par elektrostacijas būvi. Tolaik pilsētas galva bija M. Rabinovičs, bet L. Gžibovskis veica visus nepieciešamos aprēķinus. Lai apgaismotu pilsētas ielas, vajadzēja visu aprēķināt. Cilvēki bija ļoti saviļņoti, kad pilsētā iedegās pirmā spuldzīte.

No 1950. līdz 1970. gadam L. Gžibovskis bija katoļu draudzes stārasts. Tie bija gadi, kad ateisma propaganda bija visstiprākā. Ļoti daudz vajadzēja nopūlēties, lai palīdzētu priesteriem un saglabātu baznīcu. Sevišķi grūti bija atrast līdzekļus, lai samaksātu nodokļus un par remontu, jo citādi draudēja baznīcu slēgt un izmantot to citām vajadzībām.

L. Gžibovski cilvēki atceras ar labu vārdu. Jo pilsētas mērs mīlēja cilvēkus, redzēja tos, kam bija nepieciešama palīdzība.

L. Gžibovskis ir apglabāts Krāslavas katoļu kapos tuvu pie priestera un Krāslavas dekāna Juliāna Samuša kapa, ar kuru viņi kopā cīnījās par baznīcu tajos baigajos gados.

Literatūra:

  1. Dukaļska, I. Krāslavā visi jau gulējuši, vienīgi Gžibovsku logā degusi gaisma // Latgales Laiks. – (2003, 9. maijs)

  2. Gekišs, V. Krāslavas pilsētai – 70 // Ezerzeme. – (1993, 13. apr.).- T.p. krievu val. laikr. „Эзерземе” - (1993, 13. apr.)

  3. Krāslavas pilsētai – 70. B. Tarļecka fotoreprodukcija // Ezerzeme. - (1993, 13. apr.).- T.p. krievu val. laikr. „Эзерземе” - (1993, 13. apr.)

  4. Mirkļi sasienas kā krelles // Krāslavas Vēstis.- (2003, jūn.).-  T.p. krievu val. laikr. „Krāslavas Vēstis” - (2003, jūn.)

  5. Sosnovska, V. Atceroties savu tēvu Luciānu Gžibovski // Krāslavas Vēstis.- (2003, jūn.). – T.p. krievu val. laikr. „Krāslavas Vēstis” - (2003, jūn.)

  6. Sosnovska, V. Par manu tēvu // Ezerzeme.- (2003, 3. maijā), 4. lpp.- T.p. krievu val. laikr. „Эзерземе” - (2003, 3. maijā), 4. lpp.

  7. Subotina, I. Pirmais Krāslavas mērs Luciāns Gžibovksis mīlēja cilvēkus // Vietējā Latgales Avīze.- (2003, 6. jūn.)

uz augšu

 
 Pašvaldības darbinieki:

O.Drusts

L.Gžibovskis...

M.Rabinovičs

A.Ruskulis

G.Upenieks


 

 

 

© Krāslavas centrālā bibliotēka sadarbībā ar Krāslavas vēstures un mākslas muzeju, 2007