Alfreds Eduards Bergmanis dzimis
1904. gadā kā brīvprātīgais iesaistījās armijā, 3.
Varšavas cietokšņa pulkā, 1905. Kazaņas junkur skolā. Dienējis 113. kājnieku
pulkā. No 1912. gada bija virsnieks 14. Sibīrijas strēlnieku pulkā. Pirmā
pasaules kara sākumā, 1914. gada novembrī kaujās pie Lodzas kritis vācu gūstā,
no kura atgriezies Latvijā 1918. gada augustā. Dzīvoja pie vecākiem Emburgas
apkārtnē. 1918. gada decembrī beidzis mērnieku kursus Jelgavā. No
No 1940. gadā atbrīvots no amata. Vācu okupācijas laikā no 1942. gada Bauskas apriņķa miertiesnesis. 1944. gadā devies bēgļu gaitās uz Vāciju.
Miris Precējies, dēls Voldemārs (1912.- 1990.), šķīries; otrreiz precējies 1922. gadā ar Vilmu Lucavu (1896.- 1966.), meitas Silvija Agnese (dzimusi 1923. gadā), Biruta Līvija (dzimusi 1926. gadā), Edīte (dzimusi 1932. gadā), dēls Ivars (dzimis 1935. gadā). Literatūra: 1. Bergmanis Alfreds Eduards // Latvijas Armijas augstākie virsnieki 1918 1940: Biogrāfiska vārdnīca.- Rīga: Latvijas Valsts vēstures arhīvs, 1998. 94. lpp., il. |
|
© Krāslavas centrālā bibliotēka sadarbībā ar Krāslavas vēstures un mākslas muzeju, 2007 |