Vienošanās par ES budžetu palielina Eiropas ekonomiskās telpas stabilitāti
13.02.2013


Šā gada 7. un 8. februārī notika Eiropadomes sanāksme, kas iezīmēja jaunu pieeju dalībvalstu līderu redzējumā par Eiropas Savienības (ES) budžetu. Pirmo reizi tika panākta vienošanās par budžeta izdevumu samazināšanu saistībās 3,3% apmērā salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu 2007.-2013. gadam. Apstiprinātais ES daudzgadu budžeta kopapjoms veido 960 miljardus eiro saistībās (1% no ES nacionālā kopienākuma (NKI) un 908 miljardus eiro maksājumos (0,95% no ES NKI). Tāpat ārpus budžeta instrumentu (tādu kā Eiropas Solidaritātes fonds, Fleksibilitātes instruments, Eiropas Globalizācijas fonds) kopējais finansējums veido 37 miljardus eiro.

„Ņemot vērā ekonomikas problēmas Eiropas Savienībā, kā arī Latvijas pieredzi finanšu krīzes pārvarēšanā, izdevumu samazināšanas politika un fiskālā disciplīna ir nepieciešama visām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Briselē panāktā vienošanās par kopējo budžetu ir būtiska, jo palielina Eiropas ekonomiskās telpas prognozējamību un stabilitāti ilgtermiņā,” skaidro finanšu ministrs Andris Vilks.

ES dalībvalstu līderu sarunu rezultāti ir jāvērtē salīdzinājumā ar Eiropas Komisijas (EK) iesniegto ES budžeta projektu. Kopumā rezultāti Latvijai ir labvēlīgi, jo abās prioritātēs ir sasniegts pozīciju uzlabojums, neskatoties uz ES budžeta kopapjoma samazinājumu par 7,1% salīdzinājumā ar EK sākotnēji piedāvāto.

Kohēzijas politikas finansējums ir palielināts par 148 miljoniem eiro un finansējums lauksaimnieku tiešmaksājumiem par 259  miljoniem eiro, savukārt Latvijas iemaksas kopējā budžetā samazinās par 233 miljoniem eiro. Būtiski, ka Eiropadomes rezultātā Latvijai tika nodrošināta ceturtā labākā neto bilance, savukārt, atbalsta intensitāte uz vienu iedzīvotāju ir trešā augstākā starp visām ES dalībvalstīm.

Runājot par pozitīvu Eiropadomes iznākumu Kohēzijas politikai, jāatzīmē divi Latvijai svarīgi elementi – ES fondu līdzfinansējuma likmes saglabāšana 85% apmērā un iespēja no ES fondiem finansēt arī projektu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) izmaksas, kur, pamatojoties uz nacionālo likumdošanu, PVN ir uzskatāms par neatgūstamu. Šie būtiskie elementi ļaus atslogot valsts, pašvaldību un citu projektu īstenotāju budžetus.

Tāpat ar vienošanos ir iezīmēts redzējums tālākiem prioritāšu virzieniem, primāri risinot nodarbinātības un konkurētspējas veicināšanu. Panāktā vienošanās ļauj, it īpaši jaunajām dalībvalstīm, tai skatā Latvijai, aktīvi uzsākt darbu pie savu investīciju un attīstības programmu sagatavošanas un ieviešanas, tādējādi nodrošinot izaugsmi ilgtermiņā. Tas ir svarīgi Latvijai, jo kā atvērtai un uz eksportu orientētai ekonomikai notiekošais Eiropas ekonomiskajā telpā ir būtisks.

Informāciju sagatavoja:
Aleksis Jarockis 
Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītājs
 



      Atpakaļ