Programmas pilotprojekts jau veiksmīgi īstenots sešās valstīs – Francijā, Vācijā, Īrijā, Itālija, Polijā un Spānijā. Kā galvenos ieguvumus dalībnieki uzsvēra iegūtu daudzveidīgu, starptautisku pieredzi un kvalitatīvas, padziļinātas zināšanas par ES, praktisku informāciju par līdzdalības iespējām un to reālu izmantošanu. Šogad projektu plānots ieviest visās 28 ES dalībvalstīs[1].

“Gan praktiski novērojumi, gan pētījumi[2] liecina, ka patlaban lielākā daļa ES dalībvalstu ir iekļāvusi mācību vielā saturu par ES, tomēr tas nereti ir sadrumstalots, pārāk vispārīgs, kā arī ne vienmēr to iespējams papildināt ar citiem mācību priekšmetiem. Tādēļ liels gandarījums Latvijā sākt Eiropas Parlamenta “Vēstnieku skolu” programmu ar mērķi palīdzēt labāk izprast ES un kļūt par aktīvākiem tās pilsoņiem – balsot vēlēšanās, līdzdarboties, lai padarītu Eiropu par labāku vietu visiem, spēt prasmīgi izmantot plašās iespējas, ko sniedz Latvijas dalība ES. Eiropas Parlaments kā vienīgā tieši ievēlētā ES institūcija pārstāv 500 miljonu iedzīvotāju intereses un strādā, lai uzlabotu iedzīvotāju dzīves kvalitāti. Eiropas Parlaments darbos ir pierādījis, ka jauniešu viedoklim un līdzdalībai ir nozīme,” uzsver EPIB Latvijā vadītāja Marta Rībele. Programmas pirmajā gadā Latvijā Eiropas Parlamenta “Vēstnieku skolu” programmas 2017. gada ciklā iesaistījušies vairāk nekā 50 skolotāji no dažādam Latvijas skolām.

Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis: “Man ir patiess prieks par plašu Eiropas Parlamenta iniciatīvu Latvijas skolās ar mērķi rosināt jauniešu interesi un aktīvu līdzdalību par sabiedriski politiskiem procesiem un vēlmi piedalīties pilsoniskās sabiedrības veidošanā. Mūsu jauniešiem, skolām ir jāveido arvien jaunas un saistošas iespējas, kas motivē vienaudžus vairāk interesēties par sabiedriski politisko dzīvi un ļauj izprast, ka pilsoniskā līdzdalība ir iespēja ikvienam ietekmēt procesus.” Ministrs pauž pārliecību, ka jaunā programma jauniešiem dos labu pieredzi un zināšanas, spējas uzklausīt viedokļus un diskutēt, kā arī izprast, ka neviena diskusija nevar būt bezgalīga, un atšķirt objektīvus argumentus no emocionāliem – vienmēr saglabājot virzienu uz rezultātu, jo politikas veidošanas galvenais uzdevums ir spēja pieņemt lēmumus.

Par programmu “Eiropas Parlamenta Vēstnieku skolas”

Programma paredzēta 9.-12. klašu audzēkņiem. Programmas pirmais posms Latvijā norisinās no 2017.gada 17.februāra līdz 31.maijam. Skolas no visas Latvijas var iesūtīt pieteikumu dalībai un pieteikt skolotāju. Programmas ietvaros skolas, izmantojot piedāvāto atbalsta sistēmu, stiprinās ES tematikas klātbūtni formālajā izglītībā. Šis ir ilgtermiņa projekts, un nākamais “Eiropas Parlamenta Vēstnieku skolas” posms sāksies 2017.gada rudenī un noslēgsies 2018. gada pavasarī.

Skolām, kuras iesaistīsies projektā būs pieejams šāds atbalsts:

• Skolotāju semināri Latvijā un Briselē, saņemot metodisku atbalstu darbā par ES tematiku;
• Mācību materiāls par ES 6 moduļos (vēstures, ekonomikas, politikas u.c. aspektos) ar uzdevumiem un aktivitātēm par ES. Mācību materiāls ir integrējams dažādos mācību priekšmetos;
• Izglītojoši pasākumi skolēniem, t.sk., dalība Eiropas Jaunatnes dienās un EUROSCOLA (skolēnu diskusijas un parlamentārā darba simulācijas) Eiropas Parlamentā Strasbūrā, Francijā;
• Aktivitātes skolās, t.sk., atbalsts praktisku iesaistes mehānismu īstenošanai skolās ES tēmas ietvaros (Eiropas dienas organizēšana u.c.).

Eiropas Parlamenta “Vēstnieku skolu” programmā aktīvi iesaistās arī Latvijas eiroparlamentārieši.

Pirmajā tikšanās reizē “vēstnieki” kopā ar ekspertiem analizēja jaunākos pētījumus par jauniešu līdzdalību un attieksmi pret Latviju un ES, iepazinās ar konkrētiem, praktiskiem jauniešu līdzdalības mehānismiem, praktiski darbojās ar speciāli programmai sagatavotajiem mācību materiāliem un metodēm, kā mācīt par ES jauniešiem saistošā veidā, kā arī izstrādāja scenārijus Eiropas dienas norisei Latvijā. Fotogrāfijas no pasākuma: https://flic.kr/s/aHskUCx9LH

Eiropas Parlaments jauniešiem

EP aktīvi piedalās jaunatnes politikas izstrādē, piemēram, pieņemot rezolūciju par ES jaunatnes stratēģiju[3], Jaunatnes garantiju, kā arī rezolūcijas par jauniešu nodarbinātību un jauniešu uzņēmējdarbības veicināšanu[4]. 2017.gada ES budžetā[5] EP deputāti nodrošinājuši lielāku atbalstu jauniešiem bez darba un studentu apmaiņas programmai Erasmus+.

Saites: