Rēzeknes novadu apmeklē Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja Inna Šteinbuka
Apskatīt komentārus (0)


21.06.2013


31.maijā Europe Direct Informācijas centrs Austrumlatgalē uz tikšanos ar iedzīvotājiem aicināja Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāju Innu Šteinbuku. Klātesošajiem Rēzeknes novada iedzīvotāju konsultatīvo padomju pārstāvjiem, pagastu informatīvo izdevumu veidotājiem, lauku uzņēmējiem, jauniešiem un citi interesentiem bija iespēja uzzināt vairāk par Eiropas Komisijas izstrādātajām rekomendācijām dažādās jomās, tostarp, izglītības sistēmas uzlabošanā un bezdarba līmeņa samazināšanā, proti, ja jaunietis pēc izglītības iegūšanas četru mēnešu laikā nevar atrast darbu, tad viņam jāpiedāvā darbs vai nu valsts sektorā vai kā citādi jārada iespējas nodarbināt jaunieti. Tajā pašā laikā Inna Šteinbuka neatbalsta tā saucamo „simtlatnieku programmu”: „Tas bija izmisuma solis, lai cilvēki nenomirtu badā krīzes karstākajā punktā, kad bez darba palika tūkstoši iedzīvotāju, tomēr nākotnē šāda programma nav paredzēta.” Lai gan Eiropas Komisijas ieteikumiem ir vien rekomendējošs statuss, tomēr līdz rudenim katrā no jomām Latvijas valstij ir jāsagatavo rīcības plāns, lai ieteikumus varētu īstenot.

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja runāja arī par lauku teritoriju attīstības perspektīvām Latvijā un Eiropā, kā arī uzņēmējdarbības attīstību, kam nākotnē Eiropas Komisija plāno pievērst lielāku uzmanību. Kā aktuālu problēmu Inna Šteinbuka minēja arī ēku renovāciju: „Viesojoties Latgalē, esmu pamanījusi, ka pašvaldības ēkas – kultūras nami, bērnudārzi, skolas – lielākoties jau ir nosiltinātas, taču daudz sliktāka situācija ir ar daudzdzīvokļu mājām. Lai situāciju uzlabotu ir nepieciešama vispusēja sadarbība starp Eiropas Savienības institūcijām, valsti, pašvaldību un iedzīvotājiem gan finansiālo atvieglojumu ziņā, gan arī siltināšanas pozitīvo aspektu popularizēšanā.”

Semināra laikā plašākās diskusijas izvērtās par eiro ieviešanas lietderību Latvijā. „Valūtas maiņai ir savas ēnas puses, piemēram, ieviešanas izdevumi vai cilvēciskas neērtības, kad mājās glabātie uzkrājumi latos būs jānes uz banku samainīt pret eiro,” atzina Inna Šteinbuka „tomēr plusu ir daudz vairāk, tostarp, atviegloti eksporta jautājumi Latvijas uzņēmējiem, starptautisko investoru intereses pieaugums, kā arī lielāka stabilitāte, jo, ieviešot eiro, vairs nebūs nekāda pamata kādreiz izskanējušajām baumām par iespējamo lata devalvāciju.”

Semināra izskaņā Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja uzsvēra: „Ir nepareizi domāt, ka mēs no Eiropas Savienības neko neiegūstam. Paskatieties uz lielajiem projektiem, piemēram, koncertzāli Rēzeknē vai simtiem kilometru rekonstruētu ceļu – tā visa ir Eiropas Savienības nauda. Šobrīd mēs saņemam daudz vairāk nekā maksājam Eiropas Savienības kopējā maciņā, taču es ceru, ka nākotnē Latvija kļūs par donorvalsti līdzīgi kā Vācija vai Francija, kas var palīdzēt citām dalībvalstīm, tādā veidā mēs būtu izauguši līdz jaunam līmenim, no ņēmējiem kļūstot par devējiem.” Vizītes noslēgumā Innai Šteinbukai bija iespēja apskatīt ūdens tūrisma attīstības centru „Bāka” Gaigalavas pagastā, kas ir viens no projektiem, kā īstenošana bija iespējama pateicoties Eiropas Savienības finansiālajam atbalstam.

Europe Direct Informācijas centra Austrumlatgalē vadītāja Inta Rimšāne pastāstīja, ka centrs arī turpmāk plāno organizēt dažādus seminārus, aicinot savā jomā atzītus ekspertus un iestāžu vadītājus: „Tā kā Europe Direct Informācijas centra Austrumlatgalē tīkls ir plašs – mēs esam gan Rēzeknē, gan Preiļos, gan Krāslavā, gan Ludzā, tad cilvēkiem būs iespēja apmeklēt seminārus, nodarbības un diskusijas savas dzīves vietas tuvumā. Pie tam mēs arī regulāri uzklausām iedzīvotāju domas un aicinām tieši tos viesus, ko cilvēki vēlas dzirdēt.”

 

Madara Ļaksa,

Rēzeknes novada sabiedrisko attiecību speciāliste



      Atpakaļ

atstāj tukšu: atstāj tukšu:
vārds:




Ievadiet drošības kodu:

Visual CAPTCHA