Rēzeknes novada mājražotāji tiekas seminārā par kooperāciju
Apskatīt komentārus (0)


10.11.2015

6. novembrī Rēzeknes novada pašvaldībā Europe Direct informācijas centrs Austrumlatgalē rīkoja semināru, kurā ikvienam interesentam bija iespēja uzzināt par kooperācijas ieguvumiem, par kooperatīviem Latgalē, kā arī Eiropas Savienības (ES) valstu pieredzi kooperācijas jautājumos.

Ar savu pieredzi kooperatīva veidošanā un vadīšanā dalījās lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās saimniecības “Viļāni” valdes priekšsēdētāja Aija Kiserovska, savukārt biedrības “Latgolai i Latvijai” priekšsēdētājs Ainārs Pudulis, atklājot dažādus kooperācijas piemērus, mudināja reģiona uzņēmējus, mājražotājus, kā arī citus aktīvus cilvēkus meklēt un veidot dažādus abpusēji izdevīgus sadarbības veidus. Tāpat semināra laikā, balstoties uz kooperatīvu veidošanas pieredzi ES valstīs, dalībnieki tika informēti par iespējamo kooperatīvu veidošanu Austrumlatgalē, šādi uzlabojot uzņēmēju konkurētspēju kopējā ES tirgū.

Iesākot savu prezentāciju, lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās saimniecības “Viļāni” valdes priekšsēdētāja Aija Kiserovska uzsvēra, cik liela nozīme un perspektīva ir kooperācijai. Kā piemēru viņa minēja kooperatīvo saimniecību “Viļāni”, kas šobrīd apvieno 354 biedrus: “Sešu gadu griezumā savāktā piena daudzums ir palielinājies septiņas reizes – no 1062 tonnām 2009. gadā līdz 7004 tonnām 2014. gadā. “Viļānu” kooperatīvs ir izteikts mazo un nelielo zemnieku kooperatīvs, par ko liecina arī piegādātā piena apjoms – vairāk nekā trešdaļa no kooperatīva biedriem mēnesī piegādā līdz 300 kilogramiem piena, savukārt tikai diviem kooperatīva biedriem ir kapacitāte piegādāt vairāk nekā 5000 kilogramus piena mēnesī.”

“Kooperatīva priekšrocība ir tāda, ka ir vairāki iekšējie atbalsta mehānismi kooperatīva biedriem, neraugoties uz to, cik lielas vai mazas ir šo biedru saimniecības,” stāsta Aija Kiserovska. “Ja nepieciešams, biedriem tiek izsniegti bezprocentu aizdevumi, piemēram, pirms sējas laika, ko var atmaksāt nododot pienu vai saņemot subsīdijas. Tāpat zemniekiem ir iespēja lētāk iegādāties gan zālāju sēklas, gan skābsiena ruļļu ietinamo plēvi, gan minerālbarību govīm. Turklāt šogad esam izsnieguši izziņas 26 kooperatīva biedriem, kuri startēja projektā “Atbalsts uzņēmējdarbības uzsākšanai, attīstot mazās lauku saimniecības”, kā arī pieciem biedriem jauno zemnieku atbalsta projektā.”

Aija Kiserovska uzskata, lai dibinātu jaunus kooperatīvus, ir jābūt vajadzībai: “Ja valstiski tiks radīti apstākļi, ka būt kooperatīvā ir izdevīgāk, tad cilvēki meklēs iespējas, tomēr, ja kooperatīvi tiks veidoti mākslīgi, tad tikpat mākslīgi tie arī beigsies. Turklāt spēcīgs kooperatīvs var būt tikai tad, ja ir stiprs, izteikts līderis.”

“Salīdzinot ar kooperatīviem citās Eiropas Savienības valstīs, mēs esam mazi,” uzskata “Viļānu” kooperatīva vadītāja. “Būt lielam kooperatīvam lielā valstī, protams, ir finansiāli izdevīgāk un ir lielāka stabilitāte, taču arī mēs kā mazais kooperatīvs nepadodamies un meklējam arvien jaunus izaugsmes ceļus.” Piemēram, 2014. gada augustā kooperatīvs uzsāka mājražošanu – bioloģiskā svaigpiena pārstrādi. “32 kooperatīva biedri ir bioloģisko saimniecību īpašnieki ar “zaļu” domāšanu pēc pārliecības. Labi zināms, ka daudzviet Eiropā arvien vairāk pieaug interese pēc bioloģiskajiem produktiem – tā ir veselības perspektīva, tāpēc esam sākuši ražot vairāk nekā 20 bioloģiskā piena produkcijas veidus, tostarp vājpienu, jogurtus, krējumu, sviestu un septiņu veidu sierus – ar tomātiem un baziliku, ar ķiplokpipariem, ar ķimenēm, ar zaļumiem, ar rozīnēm un citus.” Kā atklāja vadītāja, kooperatīva nākotnes mērķis ir paplašināt ražotni, iegādāties jaunas tehnoloģijas, sakārtot rūpnīcas teritoriju un attīstīt tūrisma virzienu.

Semināra turpinājumā biedrības “Latgolai i Latvijai” priekšsēdētājs Ainārs Pudulis stāstīja par savdabīgu kooperācijas veidu – viena uzņēmēja produkts ir kā etiķete un reklāmas vieta kādam citam uzņēmējam, piemēram, lina maisiņi, ko viens uzņēmējs ražo kā iepakojumu cita uzņēmēja produkcijai, var kalpot kā reklāmas laukums abiem. Tāpat Ainārs Pudulis aicināja mājražotājus būt par informācijas aģentiem: “Lai brīdī, kad pircējs ir iegādājies jūsu piedāvāto produktu un atzinis to par labu esam, viņam uz etiķetes ir pieejama visa nepieciešamā informācija, lai viņš varētu jūs atrast un nopirkt produktu vēlreiz vai arī ieteikt saviem draugiem. Tā ir ļoti efektīva bezmaksas reklāma,” uzsvēra biedrības “Latgolai i Latvijai” priekšsēdētājs.

Jāatzīmē, ka Europe Direct informācijas centrs Austrumlatgalē šoruden piedāvā arī citus seminārus, lai Rēzeknes apkārtnes iedzīvotājus informētu par dažādiem šobrīd aktuāliem jautājumiem. Kā pastāstīja centra vadītāja Inta Rimšane, jau šo piektdien, 13. novembrī pulksten 10.00 Rēzeknes novada pašvaldības mazajā zālē notiks seminārs par sociālo uzņēmējdarbību, savukārt 25. novembrī ikviens ir aicināts uz semināru par globālo izglītību, kas arī notiks Rēzeknes novada pašvaldības telpās.

Fotogrāfijas ir šeit.

Madara Ļaksa

Europe Direct informācijas centra Austrumlatgalē vadītājas asistente