Europe Direct Austrumlatgalē smeļas pieredzi no Austrijas kolēģiem
Apskatīt komentārus (0)


07.11.2016

Šoruden Europe Direct informācijas centra Austrumlatgalē darbinieces Inta Rimšāne un Madara Bērtiņa, kā arī Rēzeknes novada pašvaldības izpilddirektors Jānis Troška un Attīstības plānošanas nodaļas vadītāja Anna Jaudzema devās pieredzes apmaiņas braucienā pa Eiropas Savienības finansēto projektu vietām Austrijas lauku teritorijās, kā arī iepazinās ar Austrijas Europe Direct informācijas centru darbu.

Vizītes pirmajā dienā delegācija viesojās Dienvidzalcburgas provincē Pongau. Kā pastāstīja vietējā Europe Direct centra vadītājs un LEADER programmas projektu koordinators Štefans Maurers (Stephan Maurer), īstenojot projektus lielākā uzmanība tiek pievērsta nevis tūlītējai ieguldīto līdzekļu atpelnīšanai, bet gan darba vietu saglabāšanai un nodarbinātības paaugstināšanai, lai pēc iespējas vairāk iedzīvotāju paliktu lauku reģionā, nevis brauktu meklēt darbu uz lielajām pilsētām. “Verfenvengā – Alpu ciematā tūkstoš metru augstumā virs jūras līmeņa – īstenoti vairāki elektromobiļu iepirkšanas un elektromobiļu uzpildes staciju infrastruktūras projekti,” atklāja Štefans Maurers. “Kopumā ciematā ir deviņi elektromobiļi un ap 80 citi dažāda veida elektro pārvietošanās līdzekļi, kas uz 900 ciemata iedzīvotājiem to padara par vietu ar augstāko elektromobiļu koncentrāciju visā Eiropā.” Verfenvengā strauji attīstās eko tūrisms – lai gan iedzīvotāju skaits te ir mazāks par tūkstoti, tomēr apmeklētājiem tiek piedāvātas vairāk nekā 4000 gultas vietas un tūristu skaits gada laikā pārsniedz 60 tūkstošus.

“Tūristi atbrauc ar savu auto, pēc tam mašīnas atslēgas tūrisma informācijas centrā iemaina pret “Mobility card” jeb mobilitātes karti, kas sniedz atlaides naktsmītnēm un vietējo tūrisma objektu apskatei, kā arī pārbraucieniem pa gleznainajām Alpu ielejām ļauj izmantot kādu no elektromobiļiem,” par videi draudzīgo tūrismu pastāstīja Štefans Maurers.

Nākamajā dienā delegācija apmeklēja Austrijas federālo zemi Štīriju. Zinātniski pierādīts, ka pirms 16 miljoniem gadu Štīrijā bijuši 40 aktīvi vulkāni. Šobrīd par vulkāniem liecina vien auglīgā zeme, ko vietējie iedzīvotāji izmanto ne vien lauksaimniecībā, bet arī reklāmā un mārketingā, jo vairāki apkaimes ražotāji apvienojušies zem kopējas vizītkartes “Steirisches Vulkanland” jeb “Štīrijas Vulkānu zeme”. “Ražotāji apvienojās, izdomāja šo nosaukumu un gāja pie vietējās pašvaldības ar aicinājumu to ieviest,” norādīja Štīrijas Tūrisma attīstības aģentūras pārstāvis Mario Hofers. “Visā Austrijā ir iecienīti milti, kas iegūti no Vulkānu zemē augušiem graudiem. Tos audzē vairāki desmiti tuvējās apkārtnes lauksaimnieku. Viņiem visiem ir vienots iepakojums, tomēr katrs zemnieks savus graudus audzē, maļ un fasē atsevišķi, bet par to, ka milti nākuši no konkrētā zemnieka apcirkņiem, liecina vien neliela uzlīme uz etiķetes,” pastāstīja Mario Hofers. Tā ir izdevīga kooperācija lauksaimniekiem, jo kopējais zīmols ir iekarojis pircēju uzticamību, tāpēc miltus izdodas pārdot par augstāku cenu un lielākā vairumā.

Šobrīd kooperācijai ir nenovērtējama loma Austrijas ekonomikā, taču tā tas nav bijis vienmēr. Stāsta Mario Hofers: “Aktivitātes kooperācijas jomā aizsākās 1995. gadā, tomēr pagāja vairāki gadi līdz pirmajiem darba augļiem. Sākumā iesaistījās tikai aptuveni pieci procenti no uzrunātajiem zemniekiem. Tikai vēlāk, redzot kooperatīvu efektivitāti un to, ka apvienojoties ir lielāks noiets, pamazām piepulcējās arī citi lauksaimnieki. Mazie uzņēmēji lēnām saprata – ja visu darīsi viens un nevienam neuzticēsies, tad tālu netiksi un noieta tirgu nepalielināsi.” Austrijā kooperācija lielākoties izpaužas mārketinga aktivitātēs, piemēram, kopēju reklāmas bukletu vai iepakojuma dizaina izstrādē, taču kopējus tehnikas pirkumus kooperatīvu biedri gan neveic: “Ja nopērk visi, tad neviens īsti nav saimnieks, līdz ar to, ja tehnika salūzt, neviens negrib uzņemties atbildību un remontēt, tāpēc kooperatīvu dalībnieki ir sapratuši, ka labāk nopērk viens, kurš pēc tam piedāvā tehnikas nomu kā maksas pakalpojumu,” paskaidroja Mario Hofers.

Lai labāk iepazītu kooperatīvu darbību, delegācija viesojās Gartnera ķirbju fermā, kas ir ķirbju kooperatīva dalībnieks un ražo ķirbju sēkliņu eļļu. Saimniece pastāstīja, ka ar dalību kooperatīvā ir ļoti apmierināta: “Kooperatīvam maksājam 250 EUR gadā. Kopīgi meklējam ne vien jaunus klientus, bet arī paši sev veicam kvalitātes kontroli un cits citam iesakām dažādus uzlabojumus. Bez kooperatīva mūsu produkcija noteikti nebūtu tik plaši pazīstama un pircēju iecienīta.”

Gartnera ķirbju fermā, kas bez ķirbju produkcijas gatavošanas darbojas arī kā viesu māja, ir īstenoti divi LEADER projekti: pirmais – ēku būvniecībai, otrs – mārketinga aktivitātēm. Savukārt šajā LEADER programmas periodā Austrijā vairāk tiks atbalstīti projekti, kas saistīti ar apmācībām un netvorkingu jeb tīklošanos: “Labāk ir atbalstīt nevis trīs projektus, no kuriem ieguvums būs tikai trīs atsevišķos ciemos, bet gan atbalstīt mācīšanos un izglītošanos, no kuras ieguvēji būs simtiem cilvēku, tāpēc, sniedzot LEADER projektus, ir jāpierāda, ka ieguvēji būs daudzi cilvēki dažādās reģiona daļās,” pastāstīja Mario Hofers.

Atskatoties uz vizītes laikā redzēto un dzirdēto, Rēzeknes novada pašvaldības Attīstības plānošanas nodaļas vadītāja Anna Jaudzema uzsver: “Svarīgi, ka iniciatīva nāk no pašiem uzņēmējiem. Grūti palīdzēt uzņēmējdarbībā, ja pats uzņēmējs to nemaz negrib, tāpēc ļoti patika Austrijas piemēri par aktīvajiem uzņēmējiem, kuri vispirms rosina pārmaiņas un tad dodas uz pašvaldību, lai tā palīdz jauninājumus iedzīvināt. Viņi negaida no pašvaldības, kad viss tiks izdarīts viņu vietā. Viņi paši iet un dara.” Teiktajam pievienojas arī Europe Direct informācijas centra Austrumlatgalē vadītāja Inta Rimšāne: “Pie mums joprojām ir izteikta cilvēku domāšana, kad viņi gaida līdz kāds pateiks, ko darīt, kā darīt, ko ražot un cik ražot. Gadu desmitiem esam tā dzīvojuši, tāpēc to nevar mainīt īsā laikā, tomēr varam pārņemt labākos piemērus no tiem, kas jau sen ir izgājuši tam cauri un atraduši labāko ceļu.”

“Savstarpēja uzticēšanās – tā ir veiksmīgas kooperācijas atslēga,” teic Rēzeknes novada pašvaldības izpilddirektors Jānis Troška. “Lai veiksmīgi saimniekotu, ne vienmēr nepieciešami simtiem hektāri – ja meklē netradicionālas nišas, lielus darbus var paveikt arī mazās platībās. Austrieši prot domāt citādāk un izveidot veiksmīgu produktu no nekā – to mēs no viņiem varam mācīties.”

Delegācijas pārstāvji atzina, ka vizīte devusi iespēju ne vien smelties idejas no Austrijā īstenotajiem projektiem, bet arī rast kontaktus citu projektu īstenošanai ar potenciālajiem projektu partneriem no Austrijas, Horvātijas, Slovēnijas un Ungārijas – valstīm, kuru Europe Direct informācijas centru darbinieki tika satikti vizītes laikā.

Braucienu organizēja un finansēja Europe Direct informācijas centrs Austrumlatgalē sadarbībā ar Rēzeknes novada pašvaldību.

Madara Bērtiņa,
Europe Direct Austrumlatgalē vadītājas asistente

Foto ir šeit.