Europe Direct Austrumlatgalē rīkoja semināru par sociālo uzņēmējdarbību
Apskatīt komentārus (0)


17.11.2015

13. novembrī Rēzeknes novada pašvaldībā notika Europe Direct informācijas centra Austrumlatgalē organizētais seminārs par sociālo uzņēmējdarbību. Semināra laikā Ludzas Invalīdu biedrības vadītāja Ilona Seņkova stāstīja par sociālās uzņēmējdarbības izcelsmi, izcilākajiem sociālās uzņēmējdarbības piemēriem Eiropas Savienības valstīs un Latvijā, kā arī grūtībām un izaicinājumiem, ar ko jārēķinās sociālās uzņēmējdarbības iesācējiem Latvijā.

“Ir biznesa pasaule un ir labdarības pasaule. Kāpēc mēs nevarētu savienot šīs pasaules, lai radītu ieņēmumus un risinātu sociālās problēmas?” – ar sociālās uzņēmējdarbības pamatlicēja Muhameda Junus ideju semināru iesāka Ludzas Invalīdu biedrības vadītāja Ilona Seņkova, uzsverot, ka 1980. gadu vidū Itālijā radītā uzņēmējdarbības veida prioritāte ir risināt sabiedrībai nozīmīgas sociālās vai vides problēmas, tai pašā laikā nodrošinot uzņēmuma finansiālo pastāvēšanu un ilgtspējību.

Plašāku atpazīstamību sociālās uzņēmējdarbības joma guva 1990. gados, un šobrīd Eiropā ir neskaitāmi daudzi sociālie uzņēmumi, no kuriem mēs varam mācīties. “Piemēram, Londonā liela daļa bezpajumtnieku sēž nevis izstieptu, bet gan paceltu roku, tirgojot vietējo avīzi “The Big Issue” (“Lielais Izdevums”), jo sociālie uzņēmēji, kuri dibināja avīzi, nolēma, ka darbā par pārdevējiem aicinās tikai bezpajumtniekus, tādā veidā ļaujot šiem cilvēkiem kontrolēt savu dzīvi un no jauna integrēties sabiedrībā. Pirmos avīzes eksemplārus tirgošanai izdevējs iedod par velti, bet nākamajās reizēs tie ir jāpērk pašam, pēc tam pārdodot ar aptuveni 1,70 EUR uzcenojumu. Uzņēmuma dibinātāji teic, ka ik nedēļu pie viņiem griežas ap simts bezpajumtnieku-pārdevēju,” pastāstīja Ilona Seņkova.

Veiksmīgs sociālās uzņēmējdarbības piemērs atrodams arī tepat kaimiņos, Lietuvas galvaspilsētā Viļņā, kur darbojas salātu bārs “Mano Guru” (“Mans Guru”). “Gandrīz 70 procenti no darbiniekiem iepriekš bijuši atkarīgi no narkotiskajām vielām. Iesaistīšanās uzņēmējdarbībā palīdzējusi šiem cilvēkiem uzsākt jaunu dzīvi, jo, pusgadu strādājot “Mano Guru”, viņi apgūst pavāra, viesmīļa un bārmeņa profesiju, turklāt šis uzņēmums popularizē veselīgu dzīvesveidu un lauž stereotipus par cilvēkiem ar atkarībām.”

Arī Latvijā ir vairāki sociālās uzņēmējdarbības piemēri – “Mammu”, kurā jaunās māmiņas rada augstas kvalitātes trikotāžas šalles, “Hop”, kur velosipēdi tiek pielāgoti cilvēkiem ar kustību traucējumiem, “Lude”, kurā pirmspensijas un pensijas vecuma cilvēki darina lupatu deķus, kā arī citi uzņēmumi.

Latgalē šobrīd ir viens oficiāli reģistrēts sociālais uzņēmums – “SinaVita” Ludzā, kur cilvēkiem ar invaliditāti, jaunajām māmiņām un pirmspensijas vecuma bezdarbniekiem ir iespēja iesaistīties kvalitatīvas adītās produkcijas ražošanā. “SinaVita” tiek adīts teju viss iespējamais – sākot no šallēm un zeķēm līdz pat pončo. Uzņēmuma dibinātāja Ilona Seņkova stāsta, ka, neraugoties uz “SinaVita” sociālo un sabiedrībai noderīgo mērķi, uzņēmumam neklājas viegli: “Tas ir kā problēmu apburtais loks – no vienas puses ir grūti realizēt produkciju, kad visapkārt lielos daudzumos var nopirkt lēto Ķīnas preci, turklāt uzņēmuma specifikas dēļ nav iespējams ražot konkurētspējīgos apjomos, jo cilvēkiem ar īpašām vajadzībām vai jaunajām māmiņām, kuras atkarīgas no bērniņu vajadzībām, nevar pateikt “Ražo vairāk!” vai “Iekļaujies termiņos!” Tajā pašā laikā nereti rodas problēmas ar darbaspēka atrašanu, jo ļoti daudzi cilvēki nemaz negrib piepelnīties un vienmēr atradīs kādu iemeslu, lai nestrādātu.” Ilona Seņkova teic, ka darbam nepalīdz arī tas, ka nemitīgi mainās normatīvie akti: “Visu laiku jādzīvo sasprindzinājumā, vai likuma prasības ir izpildītas un vai neko neesi palaidis garām.” Tomēr “SinaVita” turpina strādāt un gandarījumu sniedz katrs piemērs, kad cilvēki ar invaliditāti apgūst jaunas prasmes un paliek ekonomiski neatkarīgi.

“Sociālās uzņēmējdarbības temats šobrīd ir ļoti aktuāls, lai cilvēki ar funkcionāliem vai garīgās attīstības traucējumiem iesaistītos darba tirgū,” uzsvēra Rēzeknes novada Sociālā dienesta vadītāja Silvija Strankale. “Mums kā pašvaldībai ir jāsper aktīvi soļi, lai šāds uzņēmējdarbības veids attīstītos Rēzeknes novadā un labākie piemēri no Latvijas pašvaldībām un citām valstīm iedvesmo arī mūsu pusē meklēt veidus, kā sociāli jūtīgo grupu cilvēkus mudināt uzsākt sociālo uzņēmējdarbību.”

Fotogrāfijas ir šeit. 

Madara Ļaksa,
Europe Direct Austrumlatgalē vadītājas asistente