Rīgas vizītes laikā 29.oktobrī zemkopības ministram Jānim Dūklavam pasniedzāt sertifikātu, kas apliecina Latvijas pelēko zirņu iekļaušanu ES nacionālo produktu reģistrā. Vai ir nācies nogaršot mūsu zirņus?

Lai arī es nezināju, ko sagaidīt, un pašam garšo zirņi, bet neesmu ēdis tieši tādus, bija ļoti labi. Bet, runājot par pašu pelēko zirņu iekļaušanu ES nacionālo produktu sastāvā, jāsaka, ka tas neapšaubāmi ir vēsturisks moments Latvijai.

Jūs savas otrās vizītes laikā tikāties arī ar Valsts prezidentu Raimondu Vējoni. Kas tieši tika pārrunāts zemkopības jomā?

Pārrunājām tirgu iespējas, kā arī iespējamo piena un cūkkopības nozares izaugsmi. Tāpat norisinājās diskusijas par cīņu ar globālajiem klimata izaicinājumiem, par ko pasaules valstu līderiem paredzēts vienoties Parīzē paredzētajā globālajā klimata sanāksmē.

Vai tikšanās laikā tika arī diskutēts par veidiem, kā EK tieši Latvijai var sniegt nepieciešamo atbalstu piena un cūkkopības nozarei?

Šeit būtu jāraugās plašāk uz visu struktūru, jo pašlaik ar šīm problēmām saskaras ne tikai Latvija, bet arī, piemēram, Lielbritānija un Francija. Lielākoties visas valstis pašlaik saskaras ar problēmām pārtikas ražošanas un pārstrādes sektorā. Ja raugāmies uz pārtikas nozari, šeit nozīmīgs darbs ir jāveic arī citiem EK komisāriem, piemēram, rūpniecības un uzņēmējdarbības komisārei Elžbetai Beņkovskai. Viņa pašlaik strādā pie iekšējā tirgus regulējuma, kuru cer pabeigt līdz gada beigām. Tāpat esmu pielicis lielas pūles situācijas risināšanai, piesaistot vairākas darba grupas, kas sniegs man rekomendācijas vairākās jomās, tostarp kreditēšanas sektorā. Līdz ar to jāsaka, ka tas ir ļoti plašs jautājumu loks, kas prasa vairāku komisāru iesaisti.

Ņemot vērā darbu apjomu un gaidāmās rekomendācijas, vai Latvija arī drīzumā varētu saņemt papildu finansējumu piena un cūkkopības nozarei?

Bet jūs jau esat ieguvuši pieaugumu, salīdzinot ar 2009.gadu. Tas ir lielākais pieaugums, salīdzinot vairākus kritērijus un ņemot vērā arī Baltijas valstu situāciju. Saprotiet, mums nav neierobežotu finanšu resursu, jo ES pašlaik risina arī migrācijas un bēgļu krīzi. Jau tagad ir piešķirti ievērojami finanšu resursi, lai risinātu pašreizējās tirgū esošās problēmas. Jāatzīst, ka mums ir problēma ar naudas plūsmām, kas ir jārisina, tāpat mēs dalībvalstīm esam atļāvuši izmaksāt tiešmaksājumu avansu ātrāk, nekā ierasts, – jau līdz 1.oktobrim. Neskatoties uz to visu, mums ir jāturpina darbs pie produktu uzglabāšanas un popularizēšanas, kam jau tagad ir piešķirti 30 miljoni eiro. Tāpat mums ir jādomā par sabiedrību, to pašu piena programmu skolām, kā arī pārtikas apgādes programmu tiem cilvēkiem, kuri tagad ieradušies Eiropā. Tam no ES līdzekļiem piešķirti 30 miljoni eiro.

Jūs 13.oktobrī paziņojāt, ka 2016.gadā pārtikas ražotāji ES atbalstam jaunu tirgu meklēšanā saņems 111 miljonus eiro, savukārt grūtībās nonākušās piena un cūkgaļas nozares var rēķināties ar kopumā 30 miljonu eiro atbalstu. Kā šis finansējums tiks sadalīts dalībvalstu starpā?

Tā ir jaunā politika. Lai iegūtu finansējumu, ražotājiem būs jāvēršas tieši pie EK. Ja iepriekš ražotājiem bija jāiziet cauri sarežģītam birokrātijas procesam, tagad tas būs atvieglots, taču tas viss būs pašu uzņēmēju ziņā.

Jūs vizītes laikā tikāties arī ar Dūklavu, kurš atzinis, ka Latvijas zemnieki un pārtikas ražotāji Krievijas vietā atraduši 19 jaunus tirgus, kur veiksmīgi strādāt. Kā EK un jūs kā komisārs varat palīdzēt Baltijas valstīm, kā arī visai ES, lai rastu jaunus produktu noieta tirgus?

Es jau pieminēju mūsu produktu popularizēšanas iespējas, kā arī kvalitātes standartu nodrošināšanas sistēmu, bet laikam būtu nepieciešams pieminēt vēl gaidāmās tirdzniecības misijas. Nākamā gada pirmajos sešos mēnešos es došos uz Meksiku, Kolumbiju, Kazahstānu, Ķīnu un Japānu, lai uzlabotu mūsu brīvo tirdzniecību un rastu jaunus tirgu iespējas mūsu produktiem. Tās visas būs uz biznesa orientētas misijas.

Vai pašlaik ir iespējams prognozēt, cik grūtas būs sarunas ar iespējamajiem partneriem par šādu eksporta iespēju uzsākšanu?

Pastāv sava veida sanitāro un fitosanitāro jomu barjeras, kas ir jārisina. Pašlaik runājam ar Kanādu un ASV, lai šīs problēmas risinātu. Saprotams, ka būs arī jāveic veterinārās pārbaudes. Bet es jums sacīšu vienu – Krievijas noteiktā lauksaimniecības produktu embargo dēļ mēs zaudējām 5,2 miljardus eiro. Šajā pašā laika posmā mēs spējām atgūt 6,8 miljardus eiro, pateicoties jaunajiem eksporta tirgiem. Līdz ar to jāteic, ka darbs nes augļus.

Runājot par Krievijas noteikto embargo, vai ir prognozes, cik ilgu laiku tas vēl varētu turpināties?

Tas ir jājautā Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam. Noteiktais embargo ir licis vilties, jo savā ziņā palielinājis spiedienu uz mūsu resursiem un cenām pienam un cūkgaļai, taču turam galvu augšā un meklējam jaunus tirgus visā pasaulē, lai nodrošinātu to, ka mūsu fermeri var izdzīvot. ES ir 25 miljoni fermeru un 47 miljoni cilvēku, kuri strādā pārtikas industrijā. Šo skaitli vēlamies tikai palielināt.

Vai EK rīcībā esošais finansējums ir pietiekams, lai risinātu pašreizējās problēmas lauksaimniecības jomā?

Naudas nekad nav pietiekami, un tieši šī iemesla dēļ mēģinām rast jaunus resursus, lai risinātu šos jautājumus. Vēlos redzēt mieru pasaulē, gribu stabilitāti mūsu reģionā. Krievija ir agresors, un mums bija jādod sava atbilde, taču bumba tagad ir citā laukuma pusē, un ceru, ka veselais saprāts uzvarēs. No tā iegūtu ne tikai pašas Krievijas iedzīvotāji, bet arī viss reģions. Es gan nedomāju, ka īsā termiņā varēsim novērot kādas būtiskas izmaiņas.

Tad vaicāšu par ilgtermiņa situāciju – kādu to redzat ES lauksaimniecības nozarei?

Esmu pilnīgi pārliecināts par mūsu lauksaimniecības iespējām ilgtermiņā, jo esam konkurētspējīgi un ir lieliskas iespējas attīstīt jaunus tirgus Tālajos Austrumos. Varam prognozēt, ka nākamo 20 gadu laikā vidusslānis šajā reģionā pieaugs par vairākiem miljoniem cilvēku, un šī situācija ir jāizmanto. Stingri iestājos par tirdzniecības iespēju paplašināšanu un esmu pilnīgi pārliecināts, ka mums izdosies popularizēt mūsu produktus.

Kādēļ tas tik intensīvi netika darīts jau iepriekš?

Lūk, tas jums ir jāprasa tiem, kas manu vietu ieņēma iepriekš.

Bet kāds ir jūsu viedoklis?

Godīgi sakot, es nezinu atbildi uz šo jautājumu. Bet vienu es jums varu pateikt – savas prioritātes. Es ieviesīšu uz tirgu orientētu politiku.

Vai pastāv iespēja, ka tiks atjaunotas piena kvotas, lai regulētu pašreizējo pārprodukciju?

Nē, nē, tas nenotiks. Iemesls, kādēļ mums ir piena cenas samazinājums, ir tas, ka pasaulē ir piena pārprodukcija. Vienlaikus jau pastāv indikācijas, ka Jaunzēlandē un Austrālijā ražošana nākamgad samazināsies, un tas savukārt palīdzēs ES tirgum rast balansu starp piedāvājumu un pieprasījumu. Neskatoties uz to, mums ir jāturpina darbs pie produktu kvalitātes celšanas un popularizēšanas iespējām, kā arī jaunu tirgu rašanas iespējām. Un tieši to mēs arī darīsim nākamgad.

Ko Latvija šajā jomā var darīt intensīvāk?

Latvija pašlaik dara visu, kas ir tās spēkos. Piemēram, jūsu ministrs Dūklavs ir ieviesis nozīmīgus pasākumus lauku attīstības programmā. Tāpat ir jauni un spēcīgi kooperatīvi, kas spēj piedāvāt konkurētspējīgu produkciju. Tāpat, kā jūs sacījāt, Latvija ir radusi 19 jaunus tirgus. Tas ir milzīgs sasniegums.

Vai Latvijas zemniekiem un pārtikas produktu pārstrādātājiem ir vēl kādas papildu iespējas, lai attīstītu savu darbību? Vai to būtu iespējams panākt, strādājot ar Eiropas Investīciju banku (EIB)?

Mēs vēlamies popularizēt lauku attīstības programmu, kas ļautu arī Latvijas industrijai saņemt īpaši pievilcīgus ilgtermiņa aizdevumus. Tas varētu palīdzēt restrukturizēt piena nozari un atbalstītu jaunos zemniekus. Mēs strādājam pie tā, lai aizdevumus varētu iegūt daudz vieglāk, taču tajā pašā laikā, lai investoriem būtu vēlme ieguldīt šajās jomās. Pašlaik visiem ES tas ir īpaši nozīmīgi.