Neraugoties uz būtiskām politiskajām un ekonomiskajām reformām, 2013. gadā daudzas valstis piedzīvoja krīzi, ko izraisīja politiskā nestabilitāte un drošības aspekti valstīs un reģionos.

Izaicinājumiem bagāts gads

ES gada pārskatā atzinīgi novērtēta jaunas konstitūcijas pieņemšana Tunisijā un reformas Marokā. Tomēr Eiropas Savienību māc raizes par politisko polarizāciju, pulcēšanās brīvību un preses brīvību Ēģiptē.

Lībijā savukārt ir pasliktinājies stāvoklis drošības ziņā, un tas apdraud izlīgumu un politisko stabilizāciju valstī. Libāna un Jordānija rauga tikt galā ar Sīrijas pilsoņu kara ietekmi uz savu politisko, ekonomisko un sociālo sistēmu. Izraēla un Palestīna ir atsākušas miera sarunas, bet joprojām saskaras ar nozīmīgiem šķēršļiem.

Nevienāds progress

No austrumu partnervalstīm Ukrainu plosa pārmaiņas, ko izraisīja iedzīvotāju protesti, kuri atbalstīja valsts tuvināšanos Eiropas Savienībai. Reaģējot uz šo vēlmi, ES šomēnes apstiprināja 11 miljardus eiro lielu finanšu palīdzības paketi krīzes skartajai valstij.

Moldova un Gruzija ir progresējušas, toties Baltkrievijā no reformām nav ne vēsts, arī Azerbaidžāna nav diez cik daudz paveikusi, lai nostiprinātu pamattiesības un pamatbrīvības savā teritorijā.

Finanšu palīdzība Eiropas kaimiņattiecību politikas valstīm 2013. gadā sasniedza 2,65 miljardus eiro — tas ir visaugstākais līmenis 7 gadu finansēšanas periodā. No 2014. līdz 2020. gadam ES kaimiņvalstīm piešķirs 15,4 miljardus eiro. Šo finansējumu var ieguldīt tādās jomās kā

• ceļu satiksmes drošība,
• sabiedriskais transports,
• atjaunojamie energoresursi,
• infrastruktūra.

Eiropas kaimiņattiecību politikas partnervalstis var izmantot tirdzniecības priekšrocības un vienkāršotas formalitātes, ceļojot uz ES un atpakaļ, kā arī studentu un kultūras apmaiņas iespējas. Šis process norit atbilstoši rīcības plāniem, par kuriem līdz šim notikusi vienošanās ar 12 no pavisam 16 Eiropas kaimiņattiecību politikas valstīm.

Informācija no ec.europa.eu/index_lv.htm