20.martā Rēzeknes novada pašvaldībā norisinājās tikšanās ar Eiropas Komisijas Latvijā pārstāvjiem: ekonomikas ekspertu Mārtiņu Zemīti, kā arī komunikācijas un informācijas asistenti Eviju Samsonovu. Semināru organizēja Europe Direct Informācijas centrs Austrumlatgalē sadarbībā ar Rēzeknes novada pašvaldību, un uz to bija ieradušies gan Rēzeknes novada bibliotekāri, gan Rēzeknes Augstskolas studenti, gan Europe Direct informācijas centra Austrumlatgalē darbinieces no Rēzeknes, Ludzas, Krāslavas un Preiļiem, gan arī citi interesenti.

 Semināra sākumā Eiropas Komisijas (EK) pārstāvis Mārtiņš Zemītis pastāstīja par Eiropas Savienības (ES) devumu finanšu un ekonomiskās krīzes pārvarēšanā. Kā uzsvēra M.Zemītis, pirms pāris gadiem krīze skāra visu Eiropu, bet jo īpaši Latviju: „Vēl 2007.gada sākumā iekšzemes kopprodukta izaugsme bija krietni virs 10 procentiem, taču gada otrajā pusē sekoja strauja lejupslīde, kas 2009.gada sākumā sasniedza jau mīnus 18 procentus. Atgūties ekonomika sāka tikai 2010.gadā.” Piedzīvotā krīze, ko eksperti sauc par dziļāko vismaz pēdējo 40 gadu laikā, īpaši smagi ietekmēja jauniešu nodarbinātību. „Piemēram, Latvijā šobrīd aptuveni 20 procenti jauniešu vecumā no 15 līdz 24 gadiem ne mācās, ne strādā, savukārt Grieķijā, Spānijā un Horvātijā jauniešu bezdarba rādītājs ir vēl augstāks, pārsniedzot pat 50 procentus, tāpēc Eiropas Savienības izstrādātajā stratēģijā „Eiropa 2020” viena no prioritātēm ir bezdarba samazināšana,” pastāstīja M.Zemītis.

Dažādas iespējas mācīties un iesaistīties darba tirgū jauniešiem turpmāk sniegs programma „Erasmus+”, kam no ES līdz 2020.gadam atvēlēti 14,7 miljardi eiro. Šis finansējums vairāk nekā četriem miljoniem cilvēku visā Eiropā nodrošinās mobilitātes iespējas, tostarp, apmaiņas studijas studentiem, pasniedzējiem un izglītības darbiniekiem, kā arī brīvprātīgā darba veikšanu kādā no ES valstīm.

M.Zemītis norādīja, ka viens no programmas jauninājumiem ir „Jauniešu garantija”, kas paredz nodrošināt, lai jaunieši līdz 25 gadu vecumam saņemtu labas kvalitātes nodarbinātības, izglītības vai prakses piedāvājumu četru mēnešu laikā pēc izglītības iestādes pabeigšanas vai nokļūšanas bezdarbnieka statusā. Jāatzīmē, ka sadarbībā ar pašvaldībām „Jauniešu garantijas” ietvaros īpaša uzmanība tiks pievērsta jauniešiem, kuri nedz vēlas mācīties, nedz arī meklē darbu.

Tāpat Mārtiņš Zemītis klātesošos iepazīstināja ar Eiropas Parlamenta pēdējo gadu lielākajiem veikumiem, tostarp, banku sistēmas reformu, kas iedzīvotājiem ļauj būt lielākā drošībā par saviem ieguldījumiem, pārtikas marķēšanas noteikumiem, kas patērētājiem palīdz saprast pirkto produktu sastāvu, mobilo sakaru viesabonēšanas maksas samazināšanu, kas, atrodoties ārzemēs, ļauj lētāk sazināties ar mājiniekiem, kā arī citiem Eiropas Parlamenta veikumiem. Prezentācijas noslēgumā EK pārstāvis visus aicināja piedalīties Eiropas Parlamenta vēlēšanās 24.maijā, jo astoņi deputāti, ko ievēlēsim Eiropas Parlamentā, būs mūsu valsts balss un vizītkarte nākamos piecus gadus.

 Semināra turpinājumā Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā komunikācijas un informācijas asistente Evija Samsonova sniedza ieskatu par darbu ES institūcijās: „Dažādās ES struktūrās strādā aptuveni 1000 darbinieki no Latvijas. Lai gan konkursi uz vakantajām vietām ir lieli, tomēr cilvēkiem ar vairāku valodu zināšanām, attiecīgu augstāko izglītību, starptautisko pieredzi, kā arī drosmi, labām komunikācijas prasmēm un veiksmi, ir lielas izredzes tikt pieņemtam darbā kādā no ES institūcijām.” Ja ir interese pa karjeras kāpnēm virzīties tieši ES gaiteņos, E.Samsonova iesaka sākt ar sešu nedēļu praksi Eiropas Komisijas Politikas, Komunikācijas vai Preses nodaļās. Lai gan šī prakse nav apmaksāta, tomēr stažieris saņems neatsveramu pieredzi un atsauksmes vēstuli, kas noderēs vēlāk meklējot darbu. Iespējas stažēties ir arī EK Ģenerāldirektorātos, Eiropas Parlamentā, Reģionu komitejā un citās ES institūcijās: „Galvenais ir meklēt informāciju un nepalaist garām iespējas,” uzsvēra Evija Samsonova.

Pēc semināra Eiropas Komisijas pārstāvjiem notika saruna ar Rēzeknes novada pašvaldības pārstāvjiem, Rēzeknes Augstskolas rektoru Edmundu Teirumnieku, „Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas pārvaldes” ārējo sakaru organizatori Kristīni Seņkāni un Europe Direct informācijas centra Austrumlatgalē darbiniecēm. Sarunas laikā EK pārstāvji vēlējās uzzināt, kādu jomu attīstībai Latgalē tiek izmantota ES fondu nauda un kādām sfērām turpmāk vajadzētu novirzīt ES līdzekļus, lai veicinātu dzīves kvalitātes uzlabošanos Latgalē. Vizītes noslēgumā M.Zemītis un E.Samsonova devās apskatīt objektus Rēzeknes pilsētā un novadā, kas būvēti, piesaistot Eiropas Savienības līdzekļus.

Fotogrāfijas un prezentācijas ir šeit.

Madara Ļaksa,

Europe Direct Informācijas centra Austrumlatgalē vadītājas asistente