Līdz eiro ieviešanai atlikusi 121 diena un gan valdība, gan uzņēmēji turpina aktīvi gatavoties pārejai uz jauno valūtu. Savukārt sabiedrības kopējais noskaņojums joprojām ir diezgan skeptisks un eiro patlaban atbalsta 38% valsts iedzīvotāju, liecina Finanšu ministrijas nolīgtās pētījumu aģentūras „Factum” jaunākie dati.

Savus eiro ieviešanas „plusus un mīnusus” apkopojusi arī Valsts kanceleja un ar tiem piedāvā iepazīties portāls „Delfi”.

Eiro kā ekonomikas stabilitātes nodrošinātājs

Eiro ir otra lielākā globālo ārvalstu rezervju valūta -  aptuveni 25% no pasaules finanšu rezervēm tiek uzglabāti  eiro valūtā. Savukārt šis pasaules finanšu rezervju valūtas statuss nozīmējot, ka pat nopietnu ekonomisku satricinājumu gadījumā eiro saglabās savu vērtību, salīdzinoši stabili turoties pretī valūtas kursa svārstību izraisītajai nestabilitātei.   

Tādējādi piederība eiro, esot arī Latvijas ekonomikas stabilitātes garants, norāda Valsts kanceleja.

Nostiprināta piederība ES valstu kodolam

Šobrīd Eiropas Savienība mainās, un nākotnē ciešāka eirozonas valstu integrācija esot  nenovēršama, norāda Valsts kanceleja. 

Tādējādi veidojoties „divu ātrumu" Eiropas Savienības (ES)modelis, kura kodolu veidos eirozonas valstis. Piederība ES kodolam, esot arī  Latvijas interesēs.

Lētāks valsts parāds

Pēc Latvijas Bankas aplēsēm, ieviešot eiro, procentu likmju samazinājums turpmākajos desmit gados ļaušot ietaupīt vidēji 80 miljonus eiro gadā (pēc pilnīgas SVF aizņēmuma daļas atmaksas).

Tādējādi ietaupītos līdzekļus būšot iespējams novirzīt valsts  prioritāšu finansēšanai - piemēram, algām, pensijām, prognozē Valsts kanceleja.

Mazāki maksājumi bankām

Pieaugot Latvijas kredītreitingam saistībā ar eiro ieviešanu, privātā sektora aizņemšanās izmaksas būšot zemākas, norāda Valsts kanceleja.

Piemēram, mājsaimniecībai saņemot kredītu mājokļa iegādei  pašreizējā vidējā mājokļa kredīta apmērā (29 000 lati), ietaupījums no procentu likmes samazinājuma par 0,5 procentu punktiem būs 94 lati gadā, lēš Valsts kanceleja. Tāpat līdz ar eiro ieviešanu samazināsies valūtas konvertācijas izmaksas. Vismaz 70 miljoni  eiro (49,2 miljoni latu) gadā tiks ietaupīts, izzūdot lata/eiro savstarpējās  konvertācijas izmaksām.

Latvijai jāiegulda ap 200 miljoniem eiro

Kā mīnusu valsts kanceleja norāda, ka iemaksas Eiropas Stabilitātes mehānisma (ESM) fondā Latvijai veidos aptuveni 200 miljonus eiro (140,6 miljoni latu) , kas pakāpeniski iemaksājami  piecu gadu laikā. Fonda nauda tiks izmantota, lai nepieciešamības  gadījumā sniegtu palīdzību - aizdotu grūtībās nonākušām  eirozonas valstīm.

Neskaidrība par eirozonas nākotni

Neesot skaidrs eirozonas un Eiropas Savienības (ES) nākotnes modelis, neesot arī  skaidrs pēc kādiem noteikumiem nākotnē eirozona varētu paplašināties, norāda Valsts kanceleja.  

Tāpat Valsts kanceleja kā negatīvu aspektu piemin, ka nav iespējams prognozēt ātru parādu krīzes radīto problēmu risinājumu, ko nosakot galvenokārt salīdzinoši  smagnējais lēmumu pieņemšanas process, jo par lēmumu  nepieciešams vienoties 17 eirozonas valstīm.

Rūgtums par nacionālās valūtas zaudēšanu

Lats ir bijis viens no atkal atgūtās neatkarības simboliem, lats ir iemīļota valūta, kurai esam emocionāli pieķērušies, uzsvērdami rūgtumu par lata nomaiņu pret eiro,  atzīst Valsts kancelejas pārstāvji.

Eiro - atsacīšanās no neatkarīgas monetāras politikas

Latvijas Bankai pēc pievienošanās eirozonai vairs nebūs  iespēju noteikt Latvijai pieskaņotu procentu likmju politiku -  uz Latviju attieksies visai eirozonai pieņemtie lēmumi, ko pieņems Eiropas Centrālā banka (ECB), norāda Valsts kanceleja.