Latvija patlaban ir viena no nedaudzām valstīm, kas atrodas eirozonā vai ir tās kandidātvalsts, un spēj izpildīt Māstrihtas kritērijus, šodien Ekonomikas ministrijas rīkotā diskusijā par Latvijas ekonomiku, eksportu un eiro sacīja ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts. "Kad būs nākamā iespēja, ir ļoti diskutabls jautājums," sacīja ministrs. Viņaprāt, reāls ieguvums no Latvijas pievienošanās eiro būs tad, ja izmantosim to kā iespēju īstenot tālredzīgu ekonomisko un citu politiku.

"Uz eiro ieviešanu nevar skatīties vienkāršoti, katram pret pretī ir arī par," sacīja ministrs.

Viņš minēja vairākus ieguvumus Latvijas ekonomikai no pievienošanās eirozonai - ieviešot eiro, pieaugs uzticība Latvijas biznesam, kas vairo Latvijas uzņēmēju kā partneru konkurētspēju.

Neizbēgama ir arī atalgojuma Latvijā izlīdzināšanās ar eirozonas valstīm, viedokli pauda ministrs, sakot: "Mēs negribam saņemt mazas algas, gribam dzīvot labāk." Atvērta darba tirgus apstākļos algu izlīdzināšanās ir objektīvs un nepieciešams process. Darba devējiem tas varbūt nekādu prieku nesagādā, bet sabiedrība to sagaida, atzina politiķis.

Vienlaikus viņš atzīmēja, ka atalgojuma konverģencei jānorit kopā ar darba ražīguma paaugstināšanu.

Pavļuts uzsvēra, ka eiro nav mērķis, tas ir līdzeklis Latvijas ekonomikas turpmākai konkurētspējas audzēšanai, taču eiro nekādā veidā neatrisinās Latvijas ekonomikas strukturālās problēmas.

Ministrs minēja gan pozitīvus, gan negatīvus eiro ieviešanas efektus. Ieviešot eiro, mazināsies darījumu izmaksas un valūtas risks, augs investīcijas. Komentējot nereti minēto negatīvo aspektu, ka līdz ar pievienošanos vienotajai Eiropas valūtai Latvija zaudēs monetārās politikas un valūtas kursa regulēšanas instrumentus, Pavļuts aicināja atcerēties, vai šī iespēja ir praktiska vai teorētiska, piebilstot, ka Latvijai nav tādas prakses.

Ziņu aģentūra LETA