Aizvadīts seminārs par alternatīvās ekonomikas iespējām vietējās kopienas attīstībai
Apskatīt komentārus (0)


03.11.2016

Sadarbībā ar biedrību “Zaļā brīvība”, Latvijas Lauku Forumu (LLF), Rēzeknes rajona kopienu partnerību un Gulbenes novada biedrību “Sateka” 27. oktobrī viesu namā “Zaļā sala” Rēzeknes novada Griškānu pagastā norisinājās mācību seminārs par solidaritātes ekonomiku kopienu labklājībai un attīstībai.

Seminārā piedalījās Rēzeknes novada pašvaldības un Rēzeknes rajona kopienu partnerības pārstāvji, biedrības “Preiļi izglītotai Latvijai” un Preiļu brīvās skolas direktore, Ludzas partnerības pārstāvji, kā arī vietējie uzņēmēji. Kā atklāja organizatori, dalībai seminārā tika izvēlēti tieši Rēzeknes novada un Gulbenes lauku teritorijas iedzīvotāji, jo abas kopienas ar savu ieinteresētību un aktīvo darbošanos līdz šim ir pierādījušas, ka spēs saņemto informāciju, kā arī idejas izplatīt tālāk un iedzīvināt.

Lai gan jēdziens “solidaritātes ekonomika” sākotnēji var likties svešāds, tomēr katrs no mums ar to saskaras arī ikdienā – tā ir alternatīvā ekonomika jeb alternatīvu meklēšanā, lai mazinātu dominējošās, uz tirgu balstītās ekonomikas spiedienu. Solidaritātes ekonomikas mērķis ir paaugstināt dzīves kvalitāti kopienā vai reģionā, izmantojot bezpeļņas un sabiedriskās organizācijas, kā arī pārveidojot esošo ekonomiku un uzņēmējdarbību, lai mazinātu nevienmērīgu resursu sadalījumu, kā arī uz solidaritātes vērtībām balstīta saimnieciskā darbība varētu vienlaikus sniegt labklājīgu dzīvi un veicināt kopienas attīstību.

Mācību semināru vadīja Džeisons Nardi no Itālijas, kurš ir RIPESS tīklojuma Eiropā vadītājs. RIPESS (Réseau Intercontinental de Promotion de l’Économie Sociale Solidaire) ir starpkontinentāls tīkls, kas sekmē sociālās un solidaritātes ekonomikas atpazīstamību visā pasaulē, cenšoties veidot un stiprināt tādu ekonomiku, kuras centrā ir mūsu planēta un cilvēki, kā arī sociālais taisnīgums un ētiskas finanšu sistēmas.

Pašreiz Džeisons Nardi aktīvi darbojas bioloģiskas un godīgās tirdzniecības pārtikas piegādē, atbalstot vietējo kopienu darbību. Viņš strādā kā eksperts, paplašinot izpratni par solidaritātes ekonomikas tematiem, kā arī veic pētījumus, kā palīdzēt attīstīties solidaritātes ekonomikas tīklojumiem. Džeisons Nardi ir strādājis daudzās valstīs. Nupat bija Igaunijā, tagad arī pirmoreiz Latvijā. “Esmu šeit ne tikai kā resurss, kā zināšanu un pieredzes krātuve, no kuras jums pasmelties, bet tajā pašā laikā arī esmu ļoti ieinteresēts mācīties no jums,” uzsvēra Nardi.

Semināra laikā Džeisons Nardi rādīja interesantākos piemērus no Eiropas valstīm – uzņēmumus, kas radīti bez lielām investīcijām, izmantojot jau pieejamus resursus. Lektors mudināja, ka līdzīgi piemēri var tikt īstenoti arī Latvijā, piemēram, Itālijā studenti pārņēmuši neizmantotu pašvaldības zemi un izveidojuši veiksmīgu saimniecību, ko paši dēvē par “Zemnieku saimniecību bez saimnieka” – tajā tiek audzēta bioloģiski tīra lauksaimniecības produkcija, ko pērk vietējie iedzīvotāji, nereti arī sniedzot priekšfinansējumu jau sējas laikā: “Samaksājot daļu summas jau pavasarī, pircējs kopā ar zemnieku uzņemas atbildību, ja gadās neražas gads. Tas nozīmē, ka starp abām pusēm ir liela uzticība un zemnieks var būt drošs, ka pircējs nepametīs viņu nelaimē,” pastāstīja Džeisons Nardi.

Veiksmīgs solidaritātes ekonomikas piemērs ir tiešā pirkšana. Šobrīd Latvijā ir ap 30 tiešās pirkšanas pulciņu, tostarp jau divus gadus arī Rēzeknē. Tiešā pirkšana jeb “ēdiens personīgi” domāts, lai lielās tirdzniecības ķēdes neizskauž mazos tirgotājus, tas ir arī veids, kā atbalstīt vietējo komūnu.

Kādas ir sadarbības vajadzības vietējā komūnā un kādas ir kopdarbības iespējas, lai iedzīvinātu solidaritātes ekonomiku praksē – uz šiem jautājumiem atbildes meklēja semināra dalībnieki. “Ir svarīga līdzdarbība, nevis tikai līdzdalība,” uzsvēra Rēzeknes novada pašvaldības projektu vadītāja Brigita Arbidāne. “Daudzas uzņēmējdarbības idejas un kopprojekti apsīkst, jo nav viena “Laimes lāča”, kas visu izdarīs pārējo vietā, tāpēc vispirms ir svarīgi, ka sadarbība ir vienlīdz svarīga visiem un katra iesaistītā puse ir gatava kopīgi strādāt.”

Seminārs tika rīkots projekta SSEDAS: Social & Solidarity Economy as Development Approach for Sustainability in EYD 2015 and beyond (DCI-NSAED/2014/352-248) ietvaros. SSEDAS ir Eiropas Komisijas finansēts projekts ar mērķi veicināt sociālās un solidaritātes ekonomikas un attīstības organizāciju tīklojumu kompetenču attīstību par sociālās un solidaritātes ekonomikas lomu globālajā cīņā par nabadzības samazināšanu un ilgtspējīga dzīvesveida nodrošināšanu 46 projekta dalīborganizāciju teritorijās.

FOTOGALERIJA

Madara Bērtiņa,
Rēzeknes novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste