KO VĒLĒTĀJI SAGAIDA NO EIROPAS PARLAMENTA?
Apskatīt komentārus (0)


22.09.2015


Lai noskaidrotu vēlētāju gaidas no Eiropas Parlamenta, izprastu iemeslus, kāpēc elektorāts iet pie vēlēšanu urnām un – tieši pretēji – to nedara, 2015. gada jūlijā un augustā EP Informācijas birojs īstenoja kvalitatīvo pētījumu, intervējot gan vietējos, gan ārvalstīs rezidējošos vēlētājus (kopā 111 respondentus). Sarunas notika pašvaldībās, kur EP vēlēšanās 2014. gadā bija zemākā un arī salīdzinoši augstākā aktivitāte. Intervijās piedalījās pašvaldību un NVO pārstāvji, kultūras darbinieki, sportisti, uzņēmēji, pensionāri, jaunieši un citi.

Ar šo pētījumu EPIB vēlējās palūkoties otrpus statistikas skaitļiem, skaidrojot vēlētāju viedokļus par EP aktualitātēm. Daudzi intervējamie arī uzdevuši savus jautājumus EP deputātiem, uz kuriem tiks nodrošinātas atbildes. Pētījuma gaitā izkristalizējušies vairāki tēmu bloki, par ko vēlētāji labprāt dalījās savās pārdomās, gaidās un arī šaubās.

Eiropas Savienības nākotne

Lielākā daļa vēlētāju – 90% – uzskata, ka piecu gadu laikā nekas būtiski Eiropas Savienībā nemainīsies. 60% respondenti uzskata, ka pēc 20 gadiem ES pastāvēs; savukārt 28% respondentu uzskata, ka ES pēc 20 gadiem būs sabrukusi. 14% respondentiem nav noteikta viedokļa par ES nākotni pēc 20 gadiem, minot, ka iespējami dažādi attīstības scenāriji. 15% respondentu domā, ka piecu gadu laikā ES sastāvs nedaudz mainīsies –pievienosies vai izstāsies dažas ES valstis.

Respondenti pozitīvi vērtē jauniešu iespējas, ko sniedz Eiropas Savienība – dažādas apmaiņas programmas un projektu konkursus.

Pret ES skeptiski noskaņota vēlētāja no Latgales pauda, ka katrai valstij jāsaglabā sava suverenitāte, jo „nevarskriet pakaļ globalizācijai”. Pašvaldības pārstāvis no Zemgales uzskata, ka mazai tautai ir grūti saglabāt savuidentitāti. Savukārt uzņēmējs no Pierīgas novada uzsvēris, ka Latvijai un vairumam citu ES dalībvalstu nesakrīt klimatiskie apstākļi, un tas atstāj depresīvu iespaidu, attiecīgi bezdarbs, naudas trūkums, latviešu emigrācija un bēgļu ierašanās Latvijā nozīmē to, ka mums „ir atvēlēts Eiropas nomales statuss”.

Enerģētika

72% aptaujāto ir pārliecināti, ka Eiropai ir visas iespējas samazināt energoatkarību no Krievijas. Vienlaikus 20% ir pārliecināti, ka neatkarība energoresursu jomā rezultēsies ar cenu pieaugumu.

Aptaujāto vidū dominē viedoklis, ka neatkarība enerģētikas jomā ir stratēģisks jautājums, kas jārisina par jebkuru cenu un ka ES jākļūst neatkarīgai no Krievijas tās neprognozējamās politikas dēļ. Vienlaikus respondenti gan mudina pragmatiski veidot attiecības arī ar Krieviju – lai neciestu uzņēmēji. Aptaujātie minējuši arī ASV gāzes piegādes kā alternatīvu risinājumu. Savukārt skeptiski noskaņotie uzskata, ka būs sarežģīti rast reālu risinājumu, kas būtu izdevīgs visām ES dalībvalstīm.

ES globālā konkurētspēja un uzņēmējdarbības attīstība

Attiecībā uz ES konkurētspēju globālā mērogā 25% skeptiski vērtē ES izredzes un tāpēc no EP deputātiem sagaida rīcību MVU atbalstam.

Respondenti uzskata, ka ES dalībvalstu nodokļu politika, darbaspēka izmaksas un citi izmaksu faktori veicina lielo ražotņu pārcelšanu no ES teritorijas uz tādiem tirgiem kā Ķīna, kas, savukārt, veicina tehnoloģiju un zinātnieku aizplūšanu. Kā konkurenci bremzējošs faktors tiek minētas ES saspīlētās attiecības ar Krieviju, kas apgrūtina dalībvalstu uzņēmēju konkurētspēju (īpaši pārtikas ražošanas jomā), un šis faktors ietekmē visas ES ekonomisko sniegumu kopumā.

Atbildot uz jautājumu par to, kas kavē investoru vēlmi ieguldīt citā valstī, respondenti minējuši šādus apstākļus: nesakārtota vai neprognozējama vietējā likumdošana, svārstīga nodokļu politika un ilgtermiņa plānošanas trūkums, attiecīgās valsts birokrātija, valodu barjera, mentalitātes atšķirības, izglītības trūkums, informācijas trūkums par attiecīgo tirgu, kā arī riski, kas saistīti ar sava kapitāla ieguldīšanu citā valstī, ja nav zināmi apstākļi un nesakārtota infrastruktūra.

Patērētāju tiesību aizsardzība

Vairāk nekā 90% respondentu atklāj, ka vēlētos, lai nākotnē uz visām patēriņa un pārtikas precēm tiktu norādīta izcelsmes valsts. Vienlīdz liela interese ir arī par iepakojuma materiālu nekaitīgumu.

Respondenti arī sagaida, lai uz iepakojuma būtu skaidrāk un godīgāk norādītas E vielas un ĢMO klātbūtne (pašlaik tas esot rakstīts pārāk maziem burtiem vai arī trūkstot ticības par patieso sastāvu), pausts satraukums par E621 lietojumu pārtikas produktos, kā arī pārtikas kvalitāti skolu ēdnīcās.

Respondenti arī min, ka pašlaik eko pārtikas ražošana ir kļuvusi par plaša mēroga biznesu, un trūkst ticības, ka viss, kas saukts par „eko”, tik tiešām tāds ir. Aptaujātos arī satrauc situācija ar Latvijā nopērkamām importa zīmolu precēm, kuru sastāvs atšķiras no Rietumeiropā tirgotajām tā paša zīmola precēm: tas attiecas ne tikai uz pārtikas produktiem, bet arī mazgājamiem līdzekļiem.

Tāpat patērētājus satrauc preču iegāde internetā, piemēram, piegāžu termiņi un iespējas panākt taisnību, ja prece nav piegādāta laikus vai arī solīts, ka tā ir noliktavā, bet pēc samaksas saņemšanas izrādās pilnīgi pretēji.

Pilsoņi digitālajā laikmetā

Runājot par izmaiņām, ko, pēc respondentu domām, interneta laikmetā būtu nepieciešams veikt Eiropas Savienības mērogā, 53% aptaujāto rosina noteikt bargākus sodus pedofiliem; daļa pat rosina ierobežot pedofilu piekļuvi internetam.

48% aptaujāto respondentu uzskata, ka nepieciešams veikt papildus pasākumus, lai novērstu naida kurināšanu internetā un cita veida radikālisma izpausmes (piemēram, sociālajos tīklos), lai cīnītos ar terorismu. Daļa respondentu rosina liegt anonīmās komentēšanas iespēju portālos.

Respondentiem tika lūgts arī minēt, kādus vēl lēmumus vispārējās drošības uzlabošanas jomā viņi sagaida no EP deputātiem. Daļa respondentu pauduši satraukumu arī par bēgļu problemātiku, galvenokārt paužot bažas par to, kā bēgļu pieņemšana Latvijā ietekmēs Latviju un kā straujais pieplūdums mainīs Eiropas Savienības drošību. Savukārt daļa respondentu pauduši solidaritāti, atgādinot, ka liels skaits Latvijas iedzīvotāju devušies labākas dzīves meklējumos uz Rietumeiropu un ka tagad mums no savas puses jāsniedz palīdzīgu roku. Vēlētājus arī satrauc tas, vai Latvija maz ir gatava grautiņiem, terora aktiem un vai vispār teroristus var „uzvarēt”.

Tāpat respondenti gribētu zināt, kurām institūcijām ir pieejama informācija par to, kur un kad pasažieri lidojuši.

Respondentu izvirzītās prioritātes:

Zemāk izklāstītas prioritātes, kam, pēc vēlētāju domām, EP būtu jāpievērš lielāka uzmanība. Turklāt, kā uzsvēra vairāki respondenti, biežāk jābūt skaidrībai par atrasto risinājumu, panākto kompromisu vai jauno likumu, kas tik tiešām strādā cilvēku labā:

-        Imigrācijas problēmas

-        Krievijas – Ukrainas jautājums

-        Situācija Grieķijā

-        ES finansējuma sadale

-        Globālu problēmu risināšana

-        ES līdzekļu apguve un birokrātijas šķēršļi

-        Dzīves līmeņa izlīdzināšana ES ekonomikā un sociālajā jomā, darba vietas, uzņēmējdarbības attīstība

-        ES un nacionālās kompetences  

PAR EIROPAS PARLAMENTU:

Eiropas Parlaments ar ES Padomi pieņem ES likumus, kas ietekmē 80% Latvijas likumu. Eiropas Savienības likumus iniciē Eiropas Komisija, bet Eiropas Parlaments var rosināt iniciatīvas, apstiprināt, labot vai  noraidīt likumus.




      Atpakaļ

atstāj tukšu: atstāj tukšu:
vārds:




Ievadiet drošības kodu:

Visual CAPTCHA