|
Pirmās ziņas par
stacionāra tipa dziedniecības iestādes dibināšanu Krāslavā
saistās ar 18. gadsimtu. Grāfiene Auguste Oginska-Plātere 1789.gada 26. maijā
novēlēja 100 000 zlotu žēlsirdīgo māsu klosterim slimnieku,
kropļu un ubagu aprūpei. Tajā pašā gadā sāka celt mūra ēkas,
kurās atrastos vīriešu un sieviešu palātas, žēlsirdīgo māsu
istabas un citas nepieciešamās telpas.
Krāslavas žēlsirdīgo
māsu slimnīcā no 1793.gada strādāja medicīnas doktors
Esajs Jākobs Franks un pēc viņa nāves no 1817.gada
medicīnas doktors Ernsts Heinrihs Eihlers. Tā kā citu slimnīcu
nebija, tā bijusi pazīstama plašā apkaimē, un Krāslavā
dziedināties slimnieki ieradušies pat no tālienes.
Poļu sacelšanās laikā
Krāslavas slimnīcā tika ārstēti, atbalstīti un slēpti
nemiernieki. Žēlsirdīgo māsu darbība nonāca varas iestāžu
uzmanības lokā. Notika pārbaude, rezultātā
1864.gada 9.oktobrī slimnīca tika slēgta.
Žēlsirdīgās māsas tika izraidītas uz Viļņu un Varšavu.
Mūsu dienās piemiņa par žēlsirdīgo māsu darbību Krāslavā
saglabāta epitāfijā Sv.Ludvika katoļu baznīcā, kas
piestiprināta pie pirmā no ieejas labās puses pilona.
No jauna nelielu lauku
slimnīcu Krāslavā atvēra 1871.gadā. Slimnīcas
dibināšanas gadā bija desmit gultas vietas. Pirmais šīs
slimnīcas ārsts bija Antons Fedorovičs. Pēc viņa strādāja
vairāki citi ārsti Ernsts Eihlers, Emils
Dītrihs un vēl daudzi
citi.
19.gs. populārs kļuva
Krāslavas minerālavots, pie kura aptuveni 1870.gadā tika
uzcelta vannu iestāde un mītnes atbraucējiem. Dziedināties
ieradās slimnieki ne tikai no tuvākās apkārtnes, bet pat no
Pēterburgas. Sezona ilgusi no 1.jūnija līdz 15.augustam. Tika ārstēts nespēks,
mazasinība.
Krāslavas minerālavota
ūdeni 1880.gadā ķīmiski izpētīja un par visai noderīgu
ārstniecībā atzina Daugavpils kara hospitāļa aptiekas
pārvaldnieks Melhiors Kubli.
Taču jau 1890.gadā avota apkaime bijusi nolaista un to
izmantojuši tikai miesta un tuvākās apkaimes iedzīvotāji.
Bibliogrāfija
-
Krāslava. Gadi. Cilvēki. Notikumi Krāslava: Krāslavas
novada dome, 2003.- 38. lpp.
-
Vīksna, A. Latgales ārsti un ārstniecība 1772 1918.- Rīga:
LU, 2004. 47., 48., 63. lpp.
|
