1868. gadā  Latgales slimnīcu darbībā tika ieviesta lauku ārstniecības sistēma. Stacionārā palīdzība tika tuvināta lauku iedzīvotājiem vai arī gūta iespēja to pirmo reizi saņemt vispār. Ieviestās sistēmas rezultātā  Krāslavā 1871. gadā tika izveidota slimnīca ar 10 gultas vietām.

Avots: Gekišs, V. Krāslavas slimnīcai – 140// Ezerzeme – Nr. 75 (2011, 27. sept.), 4.lpp.

1923. gadā  bijušajā grāfu Plāteru pilī tiek atvērta Krāslavas Valsts vidusskola. Pirmā direktore ir Valērija Seile, bet drīz vien viņu pārceļ uz Daugavpili un par direktoru nozīmē Jāni Priedīti. Rudenī ģimnāzijā atver 3 klases, kurās uzņem 45 skolēnus.

Avots: Skolas vēsture // http://www.kraslavasgimnazija.lv/par_skolu/vesture_sk

1990. gadā  tiek atjaunota Krāslavas poļu skola.

Avots: Bukeviča, Dz. Krāslava. XX gadsimts. // Ezerzeme – Nr.100 (1999, 30. dec.), [1.], 2.lpp.

1996./ 1997. mācību gadā Krāslavas Varavīksnes vidusskolā AFS projekta ietvaros mācības uzsāka četri vecāko klašu skolēni no ārzemēm. Divas meitenes – Džesija-Rouza Morela no Austrālijas un Anrellija Angulo no Venecuēlas un divi jaunieši – Diters Lagru no Beļģijas un Čala Anvsurija no Taizemes.

Avots: Mūsu korespondents. Arvien vairāk krāsu varavīksnei // Ezerzeme – Nr.52 (1996, 6. sept.), [1.] lpp.

1998. gada septembrī  Krāslavas ģimnāzijā tika atklāts datorcentrs. Uz jaunatklātā datorcentra bāzes tiks uzsākta  rajonu skolotāju apmācība. Plānots, ka skolas datorcentrā apgūt datorus varēs ne tikai skolotāji, bet arī citi interesenti. […] Tiek plānots modernizēt ģimnāzijas veco datorklasi.

Avots:  Roga, Juris. Atklāj datorcentru Krāslavas ģimnāzijā // Ezerzeme – Nr.76 (1998, 29. sept.), 7.lpp.

2000. gadā, lai saglabātu Krāslavas pilsētas vēsturisko seju pilsētas centrā, pamatojoties uz pilsētas centra detālplājumu, Krāslavas domes sēdē tika nolemts aizliegt izmantot "VINYL SIDING" plastmasas dēļus fasāžu remontam ēkām, kas atrodas Tirgus, Brīvības, Lāčplēša ielās, kā arī maģistrālās ielās – Augusta un Rīgas.

Avots: Krāslavas domes sēdē // Ezerzeme – Nr.73 (2000, 22. sept.), [1.] lpp.

2005. gada septembrī Eiropas kultūras mantojuma dienu 100 sakoptāko kultūras objektu sarakstā tika iekļauta Krāslavas aptieka un saimniecības ēka ar žogu un vārtiem, kā arī Krāslavas katoļu baznīca.

Avots: Roga, J. Mums ir ar ko lepoties // Ezerzeme – Nr.76 (2005, 30. sept.), 2.lpp.:il.

2007. gada septembrī tika atklāts moderns bērnu rotaļu un atpūtas laukums Rēzeknes ielā 4.  Rotaļu laukumu atklāšanā piedalījās LR Bērnu un ģimenes lietu ministrs Ainārs Baštiks.

Avots: Roga, J. Krāslavā atklāts moderns bērnu rotaļu un atpūtas laukums // Ezerzeme – Nr.73 (2007, 21. sept.), 2.lpp.

2008. gadā novadpētniece un skolotāja Janīna Gekiša izdod grāmatu "Skola, tevī ieausts rīta spožums" par Krāslavas ģimnāzijas skolotājiem, absolventiem, kas spodrinājuši Krāslavas ģimnāzijas vārdu.

Avots: Roga, J. Raksta skolas vēsturi // Ezerzeme – Nr.83 (2008, 21. okt.), 2.lpp.

2008. un 2009. gadā Krāslavā 90-95% pilsētas māju tika pieslēgtas ūdensvada un kanalizāciju tīkliem. Krāslavas novada dome kopā ar citām Latvijas pilsētām piedalījās projektā "Ūdenssaimniecības attīstība Austrumlatvijas upju baseinu pašvaldībās, 2. kārta".

Avots: Škutāne, E. Ūdenssaimniecības attīstība Austrumlatvijas upju baseinu pašvaldībās, 2. kārta // Krāslavas Vēstis – Nr.14 (2008, 12. sept.), 2.lpp.

2009. gada septembrī projektu konkursa rezultātā Kaplavas ielā tapa atpūtas vieta – lapene. Koktēlnieks Jevģēnijs Iļjiņecs te radīja pasakas "Vārna un lapsa" fragmentu.

Avots: Gorgoca, Ņ. Te būs Pasaku krasts // Ezerzeme – Nr.73 (2009, 25. sept.), 5.lpp.: il.

Lai atbalstītu bezdarbniekus, kuri vairs nesaņem pabalstu un ir palikuši bez iztikas līdzekļiem, Krāslavas novada dome piedalās projektā "Apmācība darba iemaņu iegūšanai un uzturēšanai, ja darba devējs ir pašvaldība". To finansiāli atbalsta Eiropas Sociālais fonds (ESF), bet īsteno Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) sadarbībā ar pašvaldībām. Bezdarbnieki, kas izpilda sabiedrībai derīgus, mazkvalificētus darbus prakses vietās, kuras izveidoja pašvaldības,  saņem stipendiju 100 latus mēnesī, strādājot 40 stundas nedēļā.

No 2009. gada septembra līdz 2010. gada 30. decembrim projektā plānots iesaistīt vismaz 36 tūkstošus Latvijas bezdarbnieku. Krāslavas novada pašvaldībā ir nodrošināta 751 prakses vieta, bet stipendijām ir piešķirti 417 999.20 latu.

2010. gada 17.-29. septembrī Krāslavā notika pirmais fotoplenērs, ko organizēja fotoklubs "Zibsnis" un fotomākslinieks Anatols Kauškalis.

Avots: Fotoplenērs – radošā darbnīca “Krāslava 2010” – Ezerzeme – Nr.72 (2010, 17. sept.), [1.] lpp.

2011. gadā tika uzsākta Krāslavas pils parka rekonstrukcijas pirmā kārta. Tika iztīrīts parka dīķis, izzāģēta daļa no pašizsējas un bīstamajiem kokiem, tika ierīkotas pastaigu takas pa gleznainajām parka terasēm un pils parkā. Tika ierīkotas jaunas kāpnes parkā to vēsturiskajā centrā.

Avots: Dzalbe, I. Uzsākti vērienīgi darbi Krāslavas pils parkā // Krāslavas Vēstis – Nr.11 (2011, 21. jūn.), [1.] lpp.:il.

2013. gada septembrī angļu klubs "Lingua" Krāslavas Valsts ģimnāzijā svinēja savu 20 gadu jubileju.

Avots: Angļu klubam "Lingua" 20 gadi!// http://www.kraslavasgimnazija.lv/piedavajumi/lingua/angluklubamlingua20gadi

2015. gada septembrī tika izdota grāmata "Latgales sirdspuksti", kurā apvienota dzeja un fotogrāfijas. Dzejas rindu autori ir 101 Latgales dzejnieks. Krāslavas novadu pārstāvēja seši dzejnieki un pieci fotogrāfi.

Avots: Pudnika, I. “Latgales sirdspuksti” // Ezerzeme - Nr.73 (2015, 25. sept.), 2.lpp.

2016. gada septembrī Krāslavas pils parkā tika demontētas  centrālās kāpnes, kas neatbilda parka vēsturiskajai terašu sistēmai.

Avots:  Dzalbe, I. Starts jaunām iespējām // Krāslavas Vēstis – Nr.1 (2017, 13. janv.), 4.lpp.

2018. gada septembrī tika pabeigta veco notekūdeņu attīrīšanas iekārtu nojaukšana Kalna ielā, Krāslavā.

Avots:  Škutāne, E. Veco attīrīšanas iekārtu teritorija ir sakārtota // Krāslavas Vēstis - Nr.14 (2021, 21. septembris), [1.] lpp.