1905. gada 1. maijā Krāslavā notika vispārējais politiskais streiks. Fabrikas un amatnieku darbnīcas nestrādāja, veikali un tirgi bija slēgti. Streikā piedalījās ormaņi un gandrīz visi mājkalpotāji. Strādnieku demonstrāciju, kurā piedalījās ap 300 cilvēku, policija un kareivju vienības izklīdināja.

Avots: Gekišs, V. 1905. Gada revolūcijas notikumi Krāslavas novadā // Ezerzeme – Nr.36 (2005, 10. maijs), 3.lpp.

1961. gada 1. maijā Krāslavas rajona laikraksts "Sociaļističeskij putj" iznāk ar jaunu nosaukumu "Zarja Kommuņizma" gan latviski, gan krieviski.

Avots: Stepiņa, Ē. Rīt avīzei dzimšanas diena // Ezerzeme – Nr.93 (2007. 30. nov.), [1.] lpp.

1995. gada 2. maijā Krāslavas 3. vidusskola iegūst jaunu nosaukumu – Krāslavas Varavīksnes vidusskola.

Avots: Skolas vēsture // http://www.varaviksne.lv/par-skolu/skolas-vesture

1997. gadā top Adamovas dabas taka.

Avots: Jansons B. Top Adamovas ainavu taka // Ezerzeme – Nr.33 (1997, 3. maijs), 6.lpp.

2007. gada maijā skrējienā apkārt Krāslavai piedalījās 53 skrējēji no visa rajona, uzvarētājus apbalvoja pasaules čempions, svarcēlājs Viktors Ščerbatihs.

 Avots: Škutāne, E. Krāslava 2007 // Krāslavas Vēstis – Nr.1 (2008, 11. janv.), 3.lpp.

2016. gada 4. maijā, Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas 26. gadadienā, Nacionālo bruņoto spēku dienas ietvaros notika Latvijas bruņoto spēku, Valsts robežsardzes, Valsts policijas, Valsts ugunsdrošības un glābšanas dienesta un Jaunsardzes vienību tehnikas parāde.

Parādē piedalījās vairāk nekā 600 karavīru, zemessargu, ugunsdzēsēju, glābēju un jaunsargu. Parādi pieņēma valsts bruņotā spēka augstākais vadonis, Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis, aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis un Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Raimonds Graube.

Parādē piedalījās arī vairāk nekā 50 Latvijas un ASV bruņoto spēku, Valsts robežsardzes, Valsts policijas un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta tehnikas vienību.

Avots:  Škutāne, E. Krāslavā notika militārā parāde // Krāslavas Vēstis – Nr.9 (2016, 13. maijs), [1.] lpp.

1996. gada 6. maijā Krāslavā, Vienības ielā 3, tika atvērts veikals "PROMIS".

Šeit varēja iegādāties un pasūtīt kancelejas preces, grāmatvedības, preču realizācijas un noliktavas uzskaites datorprogrammas, jebkuras konfigurācijas datorus un printerus.

Avots: Ezerzeme – Nr.26 (1996, 3. maijs), 7.lpp. (bez nosaukuma)

1985. gada 7. maijā Krāslavā, skvērā Smorugova (tag. Brīvības ) ielā tika atklāts memoriālais akmens Krāslavas rajona iedzīvotājiem, kuri krituši 1941.- 1945. gada Lielajā Tēvijas karā.

Avots: Komunisma Ausma – Nr.53 (1985, 1. maijs), 4.lpp.

1992. gada 7. maijā tika laista apgrozībā pagaidu nauda - Latvijas rublis (LVR). Neilgu laiku tas pastāvēja vienlaikus ar bij. PSRS rubli (attiecībā 1:1), bet no 1992. gada 20. jūlija  Latvijas rublis Latvijā kļuva par vienīgo likumīgo maksāšanas līdzekli.

Avots: Naudas reforma// http://www.letonika.lv/groups/default.aspx?r=2&q=lati&id=966863&g=1

2010. gada 7. maijā Rīgas Valsts tehnikuma Krāslavas filiālē notika interaktīvās mēbeļu konstruēšanas datorklases atklāšana.

Avots: Škutāne, E. Tehnikuma audzēkņi būs konkurētspējīgāki // Krāslavas Vēstis – Nr.9 (2010, 14. maijs), [1.] lpp.

1916. gada maijā Krievijas impērijas armijas vienība uzcēla Krāslavā divus tiltus: koka tiltu pie ebreju kapiem un tiltu uz baržām pie pārceltuves. Koka tilts 1919. gada 19. septembrī apšaudes laikā tika uzspridzināts.

Avots: Lomanovska, A. Pirmais Pasaules karš krāslaviešu acīm // Ezerzeme – Nr.18 (2014, 4. marts), [1.] lpp.

2016. gadā Adamovas pilskalna skatu laukumā tika uzstādīts jauns vides objekts – Krāslavas krēsls.

Avots: Škutāne, E. Jauns vides objekts Krāslavā // Krāslavs Vēstis – Nr.9 (2016, 13. maijs), 4.lpp.

1997. gada 11. maijā, Mātes dienā, tika atklāts Bērnu sociālās rehabilitācijas centrs "Mūsmājas". Centra atklāšanā piedalījās Latvijas Valsts prezidents Guntis Ulmanis.

Avots: Kalviša, G. Atmiņu stundas 20 gadu jubilejā // Ezerzeme – Nr.37 (2012, 15. maijs), 3.lpp.

2011. gada 11. maijā Krāslavas Valsts ģimnāzijā, pasākuma laikā, kas bija veltīts ģimnāzijas dibinātājas Valērijas Seiles 120. dzimšanas dienai, skolas vestibilā Valērijai Seilei tika atklāta piemiņas plāksne.

Avots: Škutāne, E. Krāslavas Valsts ģimnāzijā atklāta piemiņas plāksne Valērijai Seilei // Krāslavas Vēstis – Nr.9 (2011, 20. maijs), 4.lpp.

2006. gada 12. maijā Krāslavas Romas katoļu baznīcā ieradās pieņemšanas komisija, lai novērtētu restaurēto gleznu "Svētais Ludvigs dodas krusta karā".

Gleznas restaurācija tika sākta 2003. gada rudenī, kad Krāslavā no Polijas ieradās restaurators Juzefs Staņickis ar restauratoru grupu.

Avots: Kavinska, I. Pabeigta altārgleznas restaurācija // Krāslavas Vēstis – Nr.11 (2006, 10. jūn.), 3.lpp.

2016. gada maijā tika pabeigti Krāslavas Sv. Aleksandra Ņevska pareizticīgo baznīcas un dzīvojamas mājas fasādes remontdarbi.

Avots: Škutāne, E. Krāslavas pareizticīgo baznīca priecē iedzīvotājus ar savu jauno fasādi // Krāslavas Vēstis – Nr.9 (2016, 13. maijs), 2.lpp.

1989. gada 14. maijā notika krievu kultūras biedrības dibināšanas sapulce.

Avots: 1989. gada hronika // Ezerzeme – Nr.1 (1990, 1. janv.), 2.lpp.

2004. gada 14. maijā Latvijā pirmo reizi tika rīkota Eiropas muzeju akcija "Muzeju nakts". Krāslavas muzejs un vēl 50 Latvijas muzeji piedalījās "Muzeju naktī" ar devīzi "Gaismas naktī".

Avots: “Gaismas naktī” Krāslavas muzejā // Ezerzeme – Nr.37 (2005, 13. maijs), [1.] lpp.

2017. gada 14. maijā Krāslavas bērnu un jauniešu centra tautas deju kolektīvs "Pastaliņas"  svinēja 15 gadu jubileju.

Avots: Škutāne, E.Tautas deju kolektīvam “Pastaliņas” - 15 // Krāslavas Vēstis – Nr.9 (2017, 26. maijs), 5.lpp.

2010. gada maijā Krāslavas pilsētā Augusta un Rīgas ielā tika uzstādītas ielu un objektu norādes. Tiek uzskatīts, ka uzstādot ielu norādes un izvietojot informāciju par sabiedriski nozīmīgiem objektiem, Augusta un Rīgas ielas vizuāli būs pievilcīgākas un interesantākas tūristiem un iebraucējiem, kas apmeklē Krāslavu.

Avots: Krāslavas novada ikdiena // Krāslavas Vēstis – Nr.10 (2010, 28. maijs), 2.lpp.

2019. gada maijā tika uzsākti Izvaltas ielas posma pārbūves darbi.

Avots: Rukmans, Andris. Ir uzsākti Izvaltas ielas pārbūves darbi // Krāslavas Vēstis - Nr.10 (2019, 31. maijs), 2. lpp.

1992. gada maijā vācu karavīru kapu vietā (skvērā pie kultūras nama) tika uzstādīts koka krusts. Bojā gājušo apbedījumu vietas un krustu iesvētīja Krāslavas Romas katoļu baznīcas dekāns Jāzeps Lapkovskis un Krāslavas Sv. Aleksandra Ņevska pareizticīgo baznīcas mācītājs Aleksandrs Dvorņikovs.

Avots: Škutāne, E. Skvēra labiekārtošana // Krāslavas Vēstis – Nr.7 (2016, 8. apr.), [1.] lpp.

2008. gada 16. maijā Krāslavas novada centrālajā bibliotēkā tika atklāta akcija "Latvijas vienotības josta", kur ikviens pilsētas iedzīvotājs varēja ierakstīt savu novēlējumu Latvijai, sveicot to gaidāmajā 90. dzimšanas dienā.

Kā pirmais Krāslavā savu novēlējumu Latvijai uzrakstīja Krāslavas novada domes priekšsēdētājs Mečislavs Lukša.

Avots: Škutāne, E, Dāvana valstij //Krāslavas Vēstis – Nr.11 (2008, 6. jūn.), 2.lpp.

2017. gada 16. maijā Krāslavā netālu no veikala "Mego" un degvielas uzpildes stacijas "Ingrid A" ir atvērta diennakts pašapkalpošanās automazgātava "Ehrle CarWash". Auto mazgātavā vienlaicīgi ir iespējams nomazgāt divas automašīnas.

Avots: Roga, J. Krāslavā atvērta pirmā pašapkalpošanās automazgātava // Krāslavas Vēstis – Nr.9 (2017, 26. maijs), 8.lpp.

1993.gada 17. maijā par godu skolas 70. jubilejai tiek atjaunots Krāslavas ģimnāzijas nosaukums. No 1944. gada tā bija Krāslavas 1. vidusskola.

Avots: Skolas vēsture // http://www.kraslavasgimnazija.lv/par_skolu/vesture_sk

Ar 1999. gada 17. maiju Krāslavas rajona vakara vidusskola tiek pieņemta Krāslavas pilsētas domes pakļautībā. Direktores amatā apstiprināta S. Gradkovska.

Avots: Krāslavas pilsētas domē // Ezerzeme – Nr.42 (1999, 1. jūn.), [1.] lpp.

2013. gada  18. maijā Krāslavas sv. Ludvika Romas katoļu baznīcā norisinājās IV Latgales ērģeļu dienu posms.  Ērģeļu dienas no 11. līdz 26. maijam kopumā notika septiņās baznīcās ar mērķi popularizēt ērģeļspēles kultūru un latviešu ērģeļmākslu, kā arī atbalstīt ērģeļu uzturēšanu un apkopi.

Avots: Latgales ērģeļu dienas 2013 // http://kraslava.lv/zinas/pilns-raksts/article/latgales-ergelu-dienas-2013/

2016. gada 18. maijā Krāslavā, Pīlādžu ielā, tika atklāts jauns rotaļu laukums.

Avots:  Dzalbe, I. Starts jaunām iespējām // Krāslavas Vēstis – Nr.1 (2017, 13. janv.), 4.lpp.

1982. gada 19. maijā notika jaunā pionieru nama atklāšana Puškina ielā (tag. Grāfu Plāteru ielā).

Avots: Krāslavas rajona skolu vēsture. Krāslava: Krāslavas rajona Skolu valde, 1997.- 123.-124.lpp.

2009. gada 19. maijā Krāslavas novada domes deputāti parakstīja vēstījumu nākamajām paaudzēm, ielika to kapsulā un iecementēja Notekūdeņu attīrīšanas iekārtu Daugavas kreisajā krastā pirmās ēkas pamatos.

Avots: Škutāne, E. Uzsākta notekūdeņu attīrīšanas iekārtu būvniecība // Krāslavas Vēstis – Nr.9 (2009, 26. maijs), [1.] lpp.

2005. gada maijā pilsētas centrā tika atklāta atjaunotā ēdnīca, kam tagad ir jauns nosaukums – "Ēdamnams "Daugava"".

Avots: Gončarovs, A. Ilgi gaidītās pārmaiņas // Ezerzeme – Nr.40 (2005, 24. maijs.), 2.lpp.:il.

2007. gada 22. maijā Krāslavas novada centrālajā bibliotēkā notika dzejas un prozas izlases par Krāslavu "Mana Krāslava" grāmatas atvēršana svētki.

Avots: Škutāne, E. “Katrs sapnis, kuram cilvēks notic, agrāk vai vēlāk, bet piepildās!” // Krāslavas Vēstis – Nr.10 (2007, 26. maijs), [1.] lpp.

2008. gada 23. maijā oficiāli tika atklāts Priedaines skatu tornis. Torņa augstums ir 32 m. No tā var skatīt gan Daugavas veidotos lokus, gan Krāslavas pilsētu.

Avots: Roga, J. Kroņa objekts jeb Priedaines skatu tornis // Ezerzeme – Nr.42 (2008, 30. maijs), 3.lpp.

2008. gada 23. maijā pie Krāslavas ģimnāzijas ēkas svinīgi tika atklāta plāksne ar jauno skolas nosaukumu - Krāslavas Valsts ģimnāzija.

Tāpat Krāslavas ģimnāzijas karogs tika nomainīts uz jauno – Krāslavas Valsts ģimnāzijas karogu.  Uz zilās krāsas fona ir attēlots grāfu Plāteru pils attēls un uzraksts – Krāslavas Valsts ģimnāzija. Karoga otrajā pusē devīze: Mainies uz augšu.

Avots: Škutāne, E. Atzinība un atbildība // Krāslavas Vēstis – Nr.11 (2008, 6. jūn.), 2.lpp.

1996. gadā Krāslavas domes deputāti apstiprināja pilsētas estrādes celtniecības vietu Aglonas un Pils ielu krustojumā.

Avots: Vieta estrādei – Ezerzeme – Nr.31 (1996, 24. maijs), [1.] lpp.

2013. gada 25. maijā Krāslavā notika Latvijas bērnu tautas deju festivāls "Latvju bērni danci veda". Pasākumā piedalījās apmēram 3,5 tūkstoši dalībnieku no visas Latvijas, vecumā no 6 līdz 19 gadiem.

Avots: Festivāls „Latvju bērni danci veda” šogad notiks Krāslavā!// http://www.kraslavaspils.lv/lv/news/52

1789. gada 26. maijā grāfiene Auguste Oginska - Plātere novēlēja krietnus naudas līdzekļus (100 000 zlotu) žēlsirdīgo māsu klosterim, kas paredzēts slimnieku kropļu un ubagu aprūpei. Mūra ēku uzsāka celt tajā pašā gadā.

Avots: Gekišs, V. Krāslavas slimnīcai – 140 // Ezerzeme – Nr.75 (2011, 27. sept.), 4.lpp.

1926. gadā Krāslavas Valsts ģimnāzijā notika pirmais izlaidums, ģimnāziju beidza seši absolventi.

Avots: Subotina, Irina. Ceļš uz zinību pasauli // Krāslavas Vēstis – Nr.7 (2003, jūn.), [4.] lpp.

2009. gada maijā Krāslavā tika veikti lieli darbu apjomi asfaltbetona seguma izbūvē Siena, Strēlnieku, Jaunā un Smilšu ielā.

Avots: Kavinska, I. Turpinās ceļu remontdarbi // Krāslavas Vēstis – Nr.9 (2009, 26. maijs), [1.] lpp.

1905. gada 28. maijā Krāslavā notika plašs mītiņš ar apkārtējo sādžu zemnieku piedalīšanos. Mītiņā runājošie sociāldemokrāti aicināja zemniekus neklausīt valdības rīkojumiem un nemaksāt nodokļus. Pēc tam mītiņa dalībnieki ar sarkaniem karogiem un revolucionārām dziesmām sarīkoja demonstrāciju, kuru izklīdināja policija, arestējot 79 cilvēkus.

Avots: Gekišs, V. 1905. Gada revolūcijas notikumi Krāslavas novadā // Ezerzeme – Nr.36 (2005, 10. maijs), 3.lpp.

2006. gada maijā Krāslavas centrā, 18. Novembra laukumā tika uzsākti labiekārtošans darbi, ko  veica SIA "Krāslavas ūdens".

Avots: Labiekārtos centrālo laukumu // Ezerzeme – Nr.42 (2006, 30. maijs), [1.] lpp.

1990. gada 31. maijā poļu kultūras biedrības "Strumeņ" biedriem notika svinīgs vakars, veltīts pirmā mācību gada noslēgumam poļu svētdienas skolā. Pēc aizmirstības gadu desmitiem Krāslavas poļi no jauna sāka runāt dzimtajā valodā, atcerējās tēvu un vectēvu dziesmas, senās tradīcijas un paražas, sāka pulcēties kopā, lai atzīmētu svētkus.

Avots: Kļuvām bagātāki// Ezerzeme – Nr.69 (1990, 9. jūn.), 3.lpp.

Uz augšu