1922. gada 1. jūnijā Krāslavas miestā savu darbību uzsāka dzimtsarakstu nodaļa.

Avots: Teiviša, A. Laulības 21. gadsimtā // Krāslavas Vēstis – Nr. 23 (2005, 29. dec.), 3.lpp.

2006. gadā no  1. jūnija līdz 1. novembrim krāslavieši piedalījās  Krāslavas novada domes izsludinātajā konkursā "Sakoptākā dzīvesvieta un darba vieta Krāslavas novadā".

Avots: Treščinska, L. Konkursa “Sakoptākā dzīves vieta un darba vieta Krāslavas novadā 2006” rezultāti // Krāslavas Vēstis – Nr.19 (2006, 16. nov.), 2.lpp.

No 2006. gada 1. jūnija, sakarā ar tūristu pieplūdumu pilsētā, Krāslavas katoļu baznīca vasaras mēnešos ir atvērta visu dienu. Dežūras uzņēmušās draudzes locekles.

Avots: Kalviša, G. Sakrālie dārgumi pieejami tūristiem // Ezerzeme – Nr.54 (2006, 14. jūl.), [1.] lpp.

1995. gadā, DAUGAVAS programmas ietvaros ir izdots krāsains buklets "Krāslavas ziemeļrietumu daļas izziņas taka", kurā īsti pastāstīts par Krāslavas vēsturi, tās izcilākajiem novadniekiem. Izziņas takas autori ir skolotājas Lonija Mironova, Janīna Gekiša un Krāslavas ģimnāzijas audzēkņi. Tā izveidota 1995./ 96. mācību gadā, takas garums ir 6 km. Lai to noietu no viena gala līdz otram, nepieciešamas trīs stundas.

Avots: Gončarovs, A. Krāslavai savs buklets // Ezerzeme – Nr.42 (1997, 3. jūn.), [1.] lpp.: il.

2008. gada 3. jūnijā Krāslavas novada centrālajā bibliotēkā svinīgi tika atklāta Bērnu istaba. Jaunajā istabā pirmsskolas vecuma bērniem - krāsainas grāmatiņas un interesantas rotaļlietas.

Avots: Uzziedi, mana pilsēta// Krāslavas Vēstis – Nr.10 (2008, 30. maijs), 2.- 3.lpp.

2011. gada 3. jūnijā Krāslavas estrādē notika II Latgales novadu sadancis, kas pulcēja 80 kolektīvus no 25 Latvijas novadiem.

Avots: Krāslavas Vēstis – Nr.8  (2011, 6. maijs), 4.lpp.

1853. gada 4. jūnijā Krāslavas pareizticīgo kapsētā tika konsekrēta Joana Zlatousta (Jāņa Zeltamutes) godam veltīta neliela baznīca. 20.gs. 70. gados baznīcas ēka palielinājās, pateicoties veiktajiem piebūves darbiem.

Avots: Romule, Ē. Baznīcas vēsture // Ezerzeme – (1998, 17. apr.), 3.lpp.

2023. gada 4. jūnijā Krāslavas novada Tūrisma informācijas centrs sadarbībā ar Krāslavas Vēstures un mākslas muzeju organizēja pārgājienu - ekskursiju pa Krāslavu. Pasākumā piedalījās 63 dalībnieki no Krāslavas, Liepājas, Aglonas, Preiļiem, Daugavpils un Rēzeknes novada.

Avots: Kozačuka, Tatjana. Norisinājās pārgājiens – ekskursija “Izsoļo Krāslavu simtgadē”// Krāslavas Vēstis – Nr.6 (2023, 22. jūnijs), 5.lpp.

2007. gada 6. jūnijā pirmo reizi Krāslavā notika jauno krāslaviešu svētki. Bērniem, kuri dzimuši 2007. gadā, tika pasniegtas sudraba karotītes ar iegravētu pilsētas simboliku. Pasākuma ievaddaļā notika vecāku svinīgais gājiens ar bērnu ratiņiem. Pasākumā 18. novembra laukumā bija sapulcējušies 32 mazuļu vecāki.

Svētkos piedalījās Bērnu un ģimenes lietu ministrs Ainārs Baštiks.

Avots: Škutāne, E. Ainars Baštiks: “Mums jādzīvo tā, lai nodrošinātu mūsu bērniem vislabāko nākotni”// Krāslavas Vēstis – Nr.12 (2007, 22. jūn.), [1.] lpp.: il.

1938. gada 7. jūnijā Krāslavā bija ļoti liels ugunsgrēks, kā rezultātā izdega veseli pilsētas kvartāli un ielas.

Avots: Алексеев, А. Знай  и люби свой край // Социалистический Путь - №141 (1958, 29 ноября.), с. 3

1996. gada 7. jūnijā Krāslavā tika atklāts veco ļaužu pansionāts "Priedes".  Atklāšanā piedalījās Valsts prezidents Guntis Ulmanis.

Avots: Roga, Juris. Prezidenta tikšanās Krāslavā un rajonā // Ezerzeme – Nr.35 (1996, 14. jūn.), [1.], 3.lpp.: il.

2008. gada 7. jūnijā Krāslavā, pilsētas estrādē, pilsētas 85 gadu jubilejas ietvaros, notika 5. Starptautiskais mūzikas festivāls "Daugavas balsis".

Avots: Uzziedi, mana pilsēta// Krāslavas Vēstis – Nr.10 (2008, 30. maijs), 2.- 3.lpp.

2007. gada 9. un 10. jūnijā Krāslavā notika Latvijas sporta veterānu savienības 44. sporta spēļu finālsacensības riteņbraukšanā veterāniem. Sacensībās piedalījās 48 velosipēdisti.

Avots: Krāslavas Vēstis – Nr.12 (2007, 22. jūn.), [4.] lpp.

2023. gada 9. un 10. jūnijā Krāslavas ģimnāzija svinēja skolas simtgadi.

Avots: Konceviča, Vija. Krāslavas ģimnāzijai 100!// Krāslavas Vēstis – Nr.6 (2023, 22.jūnijs), 7.lpp.

1922. gada 10. jūnijā Krāslavas dzimtsarakstu nodaļas arhīva grāmatā tika veikts pirmais ieraksts par bērna piedzimšanu.

Avots: Škutāne, E. Dzīves ritējuma spogulis // Krāslavas Vēstis – Nr.5 (2011, 18. marts), 3.lpp.

Par godu Krāslavas 80 gadu jubilejai 2003. gada jūnijā tika izdota grāmata "Krāslava". Grāmata iespiesta Rēzeknes tipogrāfijā "Latgales druka". Grāmatas izdošanu finansēja Krāslavas dome. Grāmatu sagatavoja autoru kolektīvs: Krāslavas vēstures un mākslas muzeja direktors Valdemārs Gekišs, muzeja krājuma glabātāja Alla Lomanovska un Krāslavas ģimnāzijas 12. klases audzēkne Baiba Tračuma.

Avots: Roga, J. Dāvana savai pilsētai // Ezerzeme – Nr.46 (2003, 13. jūn.), 4.lpp.

2009. gada 13. jūnijā Krāslavas rajona partnerības biedri un atbalstītāji sadarbībā ar pašvaldības aģentūru "Labiekārtošana K" un floristi Ziedīti Smeiļu Krāslavas pilskalna nogāzē izveidoja pilsētas ģērboni. Ģerbonis izveidots no viengadīgo un daudzgadīgo augu kombinācijas.

Projekts īstenots ar "Karaliskās Holandiešu Viršu biedrības" un Krāslavas novada domes atbalstu.

Avots: Čižika, G., Dzalbe, A. Jauns vides dizains objekts Krāslavā // Krāslavas Vēstis – Nr.12 (2009, 19. jūn.), 2.lpp.: il.

1995. gadā, saņēmusi Latvijas Republikas Ministru kabineta rīkojumu projektu par Krāslavas pils kompleksa nodošanu pilsētas pašvaldības īpašumā, dome apstiprināja savu piekrišanu pārņemt bijušos grāfu Plāteru īpašumus.

Avots: Ezerzeme – Nr.24 (1995, 16. jūn.), [1.] lpp.

1920. gada 14. jūnijā Latvijā notika Pirmā tautas skaitīšana, Krāslavas miestā tika saskaitīti 3564 iedzīvotāji.

Avots: Bartuša, A. Krāslava un krāslavieši caur tautas skaitīšanas prizmu // Ezerzeme - Nr.19 (2023, 12. maijs), 4., 11. lpp.

1757. gada 15. jūnijā oficiāli tika atklāts Krāslavas garīgais seminārs.

Avots: Kalviša, G. Skaitļi un fakti no Krāslavas baznīcas vēstures // Ezerzeme – Nr.58 (2007, 31. jūl.), 6.lpp.

2007. gada 15. jūnijā Krāslavā, Prospekta un Rīgas ielas krustojumā, tika atklāta mazās arhitektūras formā veidotais Krāslavas simbols – laiva – Krāslavas meistara Aivara Andžāna darbs.

Krāslavas ģērbonī uz zila fona ir attēlota peldoša laiva ar buru u pieciem airiem. Laiva simbolizē kuģošanu uz Daugavas, airi – piecas pilsētas pamatiedzīvotāju tautības – latviešus, krievus, baltkrievus, ebrejus, poļus.

Laiva tapa, pateicoties Hipotēku bankas finansiālajam atbalstam.

Avots: Krāslavas Vēstis – Nr.12 (2007, 22. jūn.), 2.lpp.

2015. gada 16. jūnijā Krāslavā avīze "Krāslavas Vēstis" paplašināja savu darbību, atverot  jaunu Krāslavas novada ziņu portālu "Krāslavas Vēstis" – www.kraslavasvestis.lv

Avots: Škutāne, E.  "Krāslavas Vēstis" mājas lapai - 1 gads // Krāslavas Vēstis -  (Nr.11 (276) (2016, 17. jūn.), 5.lpp.

2013. gada jūnijā pirmo reizi notika Krāslavas novada skolēnu vasaras nodarbinātības pasākums.

Avots: Kruglova, A. Krāslavas novada skolēni gūst savu pirmo darba pieredzi // Krāslavas Vēstis – Nr.12 (2013, 12. jūl.), 6.lpp.

2011. gada 22. jūnijā Krāslavā, Studentu ielā 5, tika atklāta Kruoslovys amatnīku brolistes Amatu istaba.

Kruoslovys amatnīku brolistē apvienojušies Krāslavas, Dagdas un Aglonas novadu amatnieki, lai saglabātu amatniecības un seno arodu kultūras mantojumu, kā arī veicinātu tā attīstību novadā.

Jau atklāšanas dienā vietējie amatnieki Amatu istabā demonstrēja Latgales amatniecības daudzveidību.

Avots: Babrovska, K. Krāslavā atklāj Amatu istabu // Krāslavas Vēstis – Nr.13 (2011, 8. jūl.), 4.lpp.

1999. gada 23. jūnijā Krāslavā, Priedainē tika svinēts Līgo vakars kopā ar maestro Raimondu Paulu.

Avots: Dziesmas un alus aumaļām …// Ezerzeme – Nr.50 (1999, 2. jūl.), [1.], 2.lpp.

No 1941. gada jūnija līdz 1944. gada jūlijam Krāslava un tās apkārtne atradās vācu okupācijā. Kratīšana, zagšana, aresti, piekaušana, apšaudes kļuva par ikdienas parādību.

Avots: Алексеев, А. Знай  и люби свой край // Социалистический Путь - №141 (1958, 29 ноября.), с. 4

2012. gada 27. jūnijā Valsts Heraldikas komisijas rīkotajā pašvaldību ģerboņu pasniegšanas svinīgajā ceremonijā Latvijas Valsts prezidents Andris Bērziņš pasniedza Krāslavas novada domes priekšsēdētājam Gunāram Upeniekam Krāslavas novada ģerboni – uz purpura fona zelta scepters un piecas zelta joslas uz melna fona.

Avots: Roga, J. Krāslavas novada ģerbonis // Ezerzeme – Nr.95 (2012, 4. dec.), 3.lpp.

2017. gadā no 28. jūnija līdz 2. jūlijam Krāslavā plaši tika svinēta Krāslavas Sv.Ludvika Romas katoļu baznīcas 250 gadu jubileja un sv.Donāta svētki.

Avots: Jakubovskis, A. Svētā Ludviga baznīcai 250 gadi // Ezerzeme - Nr.50 (2017, 4. jūl.), [1.], 3.lpp.

1992. gadā Krāslavas pilsētas valde anulēja līgumu ar pārceltuves starpkolhozu padomi par pontontilta pāri Daugavai uzturēšanu, remontu un ekspluatāciju. Pašlaik tilta iekārta praktiski nav derīga tālākai izmantošanai. Turklāt, tam nav lielas nepieciešamības, jo gājēju kustībai noder jaunais tilts, bet transportam darbojas prāmja pārceltuve.

Avots: Krāslavas pilsētas valdē // Ezerzeme – Nr.33 (1992, 30. jūn.), 3.lpp.

2006. gadā no 30. jūnija līdz 2. jūlijam Krāslavā notika 11. Latvijas Tautas mūzikas svētki.

Avots: Gončarovs, A. 11. Latvijas tautas mūzikas svētki Krāslavā // Ezerzeme – Nr.52 (2006, 7. jūl.), [1.] lpp.

2013. gada 30. jūnijā noslēdzās projekts "Krāslavas muzeja fasāžu renovācija Krāslavas pils kompleksā".

Avots: Dzalbe, I. Pabeigta muzeja fasāžu renovācija // Krāslavas Vēstis – Nr.12 (2013, 12. jūl.), 4.lpp.

2014. gada 30. jūnijā Latvijā bija pēdējā diena, kad Latvijas komercbankās varēja apmainīt latus uz eiro pēc oficiālā kursa, arī cenas veikalos bija jānorāda abās valūtās. Mainīt latus turpinās Latvijas Banka.

Avots: Dubovikovs, A. Paliec sveiks, latiņ! Sveicināts, eiro! // http://news.lv/Latgales_Laiks/2014/07/04/paliec-sveiks-latin-sveicinats-eiro

2016. gada 30. jūnijā Krāslavas novada domes deputāti nolēma reorganizēt uzņēmumus "Krāslavas nami" un "Krāslavas ūdens", abus apvienojot. Uzņēmums "Krāslavas ūdens" pēc reorganizācijas beigs pastāvēt  bez likvidācijas procesa.

Avots: Škutāne, E. “Krāslavas ūdens” un “Krāslavas nami” tiks apvienoti // Krāslavas Vēstis – Nr.12 (2016, 8. jūl.), 2.lpp.

1961. gada septembrī 11 krāslaviešu mājās ir televizors.

Avots: Заря Коммунизма – №106 (1961, 2 сент.), с. 4

2020. gada jūnijā Krāslavas parkā  parādījās jauns vides objekts - dāmas un kunga figūras, kas „pastaigājas” pa Krāslavas pils kompleksa parku.

Avots: Škutāne, E. Jauninājumi Krāslavas ielās // Krāslavas Vēstis – Nr. 13 (2020, 28. augusts), [1.] lpp.

2020. gada jūnijā Grāfu Plāteru pils teritorijā tika uzstādīts jauns vides objekts – fotosiena – laiva ar pieciem airiem, kurā peld dažādu tautību cilvēku draudzīgā kompānija.

Avots: Škutāne, E. Jauninājumi Krāslavas ielās // Krāslavas Vēstis – Nr. 13 (2020, 28. augusts), [1.] lpp.

Uz augšu