1926. gada 1. jūlijā likvidēta Krāslavas lauksaimniecības skola. Skola tika dibināta 1923. gada 1. novembrī. Skola izvietota Bartulana mājā.

Avots: “Rīkojums Nr.127.” Valdības Vēstnesis. 1926. 6. jūlijs// http://latgalesdati.du.lv/7

No 1996. gada 1. jūlija CSDD automašīnas Latvijā ar stūri labajā pusē vairs  netika reģistrētas.

Avots: Ezerzeme – Nr.29 (1996, 17. maijs), 6.lpp. (bez nosaukuma)

No 2005. gada 1. jūlija tika mainīta bērna kopšanas pabalsta izmaksas kārtība. Ja līdz šim pēc tā dēvētajām bērna naudām noteiktā datumā bija jāierodas pasta nodaļā, tad turpmāk šī naudiņa tiks pārskaitīta uz norēķinu kontu. Bez sava norēķinu konta pabalsti pasta nodaļās izmaksāti vairs netiks.

Avots: Kur saņemt pabalstus no 1. jūlija? // Ezerzeme – Nr.50 (2005, 1. jūl.), 6.lpp.: il.

2009. gada 1. jūlijā valstī stājās spēkā jaunais administratīvais iedalījums. Krāslavas pilsēta kļuva par Krāslavas novada administratīvo centru.

Avots: Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums // http://likumi.lv/doc.php?id=185993

2016. gada 1. jūlijā Krāslavā, sakarā ar tēva Artura Aparnieka 120. dzimšanas dienu, 

Krāslavas Vēstures un mākslas muzejā viesojās Artura Aparnieka meita Ināra Edīte Aparniece- Būre ar vīru un meitas ģimeni. Ciemiņi atbrauca no Brazīlijas, Sanpaulu pilsētas.

Artura Aparnieka meita Krāslavas muzejam uzdāvināja sava tēva  apbalvojumus par Brīvības cīņām – Lāčplēša kara ordeni, Igaunijas Brīvības krustu, Lietuvas Neatkarības medaļu un citus, kopā astoņas medaļas.

Īpašu vietu šajā kolekcijā ieņem Artūra Aparnieka izsūtījumā Sibīrijā darinātā karote ar iniciāļiem "A.A."

Avots: Gekišs, V. Lāčplēša kara ordeņa kavalierim Artūram Aparniekam – 120 // Krāslavas Vēstis – Nr.12 (2016, 8. jūl.), 7.lpp.

2011. gada 2. jūlijā Rīgas Valsts tehnikuma Krāslavas filiālē notika pirmais izlaidums.

Avots: Škutāne, E. RVT Krāslavas filiālē – pirmie absolventi // Krāslavas Vēstis – Nr.13 (2011, 8. jūl.), [1.] lpp.

2011. gada 2. jūlijā bijušajās Krāslavas bērnu un jauniešu sociālās rehabilitācijas centra "Mūsmājas" telpās Rēzeknes ielā 45 tika atklāts Rīgas Valsts tehnikuma Krāslavas filiāles kokapstrādes centrs.

Avots: Škutāne, E. RVT Krāslavas filiālē – pirmie absolventi // Krāslavas Vēstis – Nr.13 (2011, 8. jūl.), [1.] lpp.

2011. gada 2. jūlijā pilsētas svētku ietvaros Krāslavā notika "Rally Latgale 2011".

Avots: “Rallijs Latgale 2011” skatītāju vietu apraksti // Krāslavas Vēstis – Nr.12 (2011, 28. jūn.), 3., 4.lpp.

1826. gada 3. jūlijā līdz ar lielas Krāslavas apbūves daļas bojāeju ugunsgrēkā nodeg arī žēlsirdības māsu mūra kapliča un daļa klostera.

Avots: Kalviša, G. Skaitļi un fakti no Krāslavas baznīcas vēstures // Ezerzeme – Nr.58 (2007, 31. jūl.), 6.lpp.

Ar Latvijas Saimnieciskās tiesas 1995. gada 3. jūlija spriedumu akciju sabiedrība "Alejas komercbanka" atzīta par maksātnespējīgu.

Avots: Ezerzeme – Nr.28 (1995, 14. jūl.), 6.lpp.

2009. gada 3.-5. jūlijā Krāslavā notika Rēzeknes - Aglonas diecēzes Jauniešu dienas.

Latvijā Jauniešu dienas gan valsts mērogā, gan katrā diecēzē tiek rīkotas kopš 2000. gada.

Avots: Voroņeckis, E. Jauniešu dienas // Ezerzeme – Nr.47 (2009, 26. jūn.), [1.] lpp.

1838. gadā uzcelta tagadējā mūra zvannīca pie Krāslavas Romas katoļu baznīcas.

Avots: Kalviša, G. Kad skan dievnama zvani // Ezerzeme – Nr.50 (2008, 1. jūl.), 2.lpp.: il.

Krāslavā, skvērā Baznīcas un Raiņa ielas krustojumā tika ierīkots jauns pilsētvides objekts – pulkstenis, kas rāda Krāslavas laiku. Lai izgatavotu pulksteni, Krāslavas novada dome  piesaistīja "Rietumu Bankas" labdarības fonda finansējumu. Pulksteņa dizains tika izstrādāts ar stilizētiem, mūsu pilsētai raksturīgiem koka logu rāmju elementiem.

Avots: Dzalbe, A. Krāslavas laiks // Krāslavas Vēstis – Nr.13 (2016, 29. jūl.), 3.lpp.

1920. gada 7. janvārī tika atbrīvota Krāslava. Kaujās par Krāslavu krita 87 poļu karavīri, kuri tika apglabāti Krāslavas katoļu kapos. 1928. gada 8. jūlijā tika atklāts piemineklis poļu 3. Leģiona divīzijas karavīriem, kurš uzcelts pēc vietējā poļu skolotāja S. Laseviča meta. Piemineklī iekalti 45 zināmo karavīru uzvārdi, 42 karavīri – nezināmi.

Avots: Gekišs, V. Atskats vēsturē // Ezerzeme – Nr.8 (2000, 28. janv.), 6.lpp.

2018. gada no 8. līdz 15. jūlijam Krāslavā norisinājās Vispasaules latviešu ģimeņu saiets 3x3 Latvijā.

Avots: Krāslavā viesojās latvieši no visām pasaules malām // Krāslavas Vēstis - Nr.18 (2018, 17.jūlijs), 5. lpp.

Kopš 2013. gada vasaras pilsētas 18. novembra laukumā pilsētniekiem un Krāslavas viesiem  pieejams bezmaksas Wi-Fi ar ātrumu 10 mb/pc ikvienam interneta lietotājam. Idejas autores – Ināra Dzalbe un Gunta Čižika, izpildītājs – SIA "Iviks".

Avots: Pilsētas centrā bezmaksas Wi-Fi // Ezerzeme – Nr.52 (2013, 9. jūl.), [1.] lpp.

2005. gada jūlijā sakarā ar pierobežas ceļa Kaplava - Krāslava būvniecību, ritēja ceļa būves darbi arī Priedainē. Tika asfaltēts braucamais ceļš, bruģētas ietves, ierīkotas autobusu pieturas vietas "Priedaine".

Avots: Mironovs, A., Tatariņecs, P. Eirobūve // Ezerzeme – Nr.53 (2005, 12. jūl.), [1.] lpp.

1936. gada 12. jūlijā tika likts pamatakmens jaunajai evaņģēliski luteriskajai mūra baznīcai Krāslavā. Krāslavas evaņģēliski luteriskā draudze dibināta 1922. gadā.

Avots: Mašnovskis, V. Latvijas luterāņu baznīcas vēsture: enciklopēdija četros sējumos: 2. sēj. – [Latvija]: DUE, 2006.- 268.-269.lpp.

2018. gada 12. jūlijā Krāslavas parkā tika atklāts jaunais pārbūvētais stadions.

Avots: Bubina, J. Tika atklāts pārbūvētais Krāslavas pils parka stadions // Krāslavas Vēstis - Nr.18 (2018, 17.jūlijs), 5. lpp.

2007. gada 14. jūlijā Krāslavas pilsētas svētku ietvaros Krāslavas novada tradicionālo konfesiju pārstāvji iesvētīja jauno brīvdabas estrādi, kas atrodas netālu no grāfu Plāteru pils kompleksa.

Avots: Ezerzeme –Nr.51 (2007, 6. jūl), 4.lpp.

2015. gada 14. jūlijā, Krāslavas pilsētas svētku priekšvakarā, pils kompleksa teritorijā tika uzstādīts jauns tūrisma objekts – metāla kariete.

Avots: Kozačuka, T. Tuvākajā laikā pils kompleksu rotās skaista “Mīlas kariete” // Krāslavas Vēstis – Nr.7 (2015, 16. apr.), 4.lpp.

2021. gada 14. jūlijā tika atklāts Krāslavas Amatniecības centrs.

Avots: Darbu uzsāk Krāslavas  Amatniecības centrs //  Krāslavas Vēstis - Nr.8 (2021, 13. augusts), [1.] lpp.

1994. gada 15. jūlijā Krāslavā savu darbību sāka Latvijas Universālās bankas Rāznas filiāle Krāslavā. No 1995. gada 3. aprīļa filiāle kļuva par pastāvīgo Unibankas Krāslavas filiāli. Latvijas Unibankas Krāslavas filiāles adrese – Artilērijas ielā 4.

Avots: Ezerzeme – Nr.22 (1995, 2. jūn.), 6.lpp.

2005. gada 15.-16. jūlijā Krāslavā tika svinēta Gurķu diena.

Avots: Krāslavas Vēstis – Nr.12 (2005, 2. jūl.), 4.lpp.

2010. gada 16. jūlijā, Krāslavas pilsētas svētku ietvaros, svinīgi tika atklāta strūklaka "Buru laiva" pilsētas laukumā.

Burinieks no Krāslavas pilsētas ģerboņa ir kļuvis par strūklakas centrālo figūru. Ūdens strūklas šķeltu viļņu formā, ūdens plūsma no airiem un kuģa sāniem, piecas kuplas ūdens strūklas no zemes simbola priekšplānā - šādi, ar ūdens palīdzību, staltais burinieks tiek atdzīvināts un piesaista ikviena garāmgājēja uzmanību. Objekts veidots kā sausā strūklaka - tai nav atklāts ūdens baseins, kas strūklaku padara atraktīvu un dažādām ūdens rotaļām pieejamu bērniem.

Strūklakā ik minūti iztek 1200 litri ūdens, kas savācas pazemes rezervuārā, tiek mehāniski attīrīts un padots atpakaļ uz strūklaku.

Strūklakas izbūves darbus SIA Platpirs vadībā veica uzņēmums Krāslavas ūdens, strūklakas tēlu veidoja un burinieka atveidošanu telpiskā formā veica mākslinieks Gunārs Platpīrs. Strūklakas hidrotehniskais risinājums izstrādāts kompānijā Akvedukts.

Avots:  Strūklaka Krāslavā // https://www.akvedukts.lv/lv/informacija/par-struklakam-un-dikiem/profesionalas-struklaku-tehnologijas/struklaka-kraslava/

2016. gada 16. jūlijā pie Krāslavas vēstures un mākslas muzeja ēkas tika atklāta piemiņas plāksne Ādolfam Pildegovičam – skolotājam, novadpētniekam, kolekcionāram, Krāslavas muzeja dibinātājam.

Avots: Pilsētas svētki. Programma // Krāslavas Vēstis – Nr.12 (2016, 8. jūl.), [1.] lpp.

1999. gada vasarā pārtikas preču veikalā Baznīcas ielā 1 tika uzstādīts pirmais kondicionieris Krāslavā. Akciju sabiedrībai "Zelta grauds" šī mērķa īstenošana izmaksāja 2000 latu.

Avots: Pirmā bezdelīga // Ezerzeme – Nr.55 (1999, 20. jūl.), [1.] lpp.

1944. gada jūlijā, Otrā pasaules kara beigās, Krāslavas parkā, blakus Rīgas ielai, tika apglabāti 79 vācu armijas karavīri, kuri bija krituši kaujās pie Krāslavas vai arī miruši no ievainojumiem kara hospitālī, kurš kādu laiku atradās blakus esošajās Krāslavas ģimnāzijas telpās pilī.

Pēc padomju armijas ienākšanas blakus tika izveidoti padomju karavīru kapi, bet vācu karavīru kopu kopiņas tika nolīdzinātas, vēlāk izveidoti trotuāri pie 1967. gadā uzbūvēta kultūras nama.

1992. gada maijā vācu karavīru kapu vietā tika uzstādīts koka krusts.

2010. gada vasarā vācu karavīru mirstīgās atliekas tika atraktas un pārapbedītas Daugavpilī speciāli ierīkotajā Latgales reģionālajā vācu armijas karavīru kapsētā.

Avots: Škutāne, E. Skvēra labiekārtošana // Krāslavas Vēstis – Nr.7 (2016, 8. apr.), [1.] lpp.

2019. gada 18. jūlijā Krāslavas pils kompleksa Amatu mājā tika atklāta Krāslavas Vēstures un mākslas muzeja pastāvīgā ekspozīcija "Gleznotāja Valentīna Zlidņa darbnīca”.

Avots: Dzalbe, Ināra. Atklāta Valentīna Zlidņa piemiņas izstāde // Krāslavas Vēstis - Nr.14 (2019, 6. septembris), 7. lpp.

1974. gada 19. jūlijā tika atklāts memoriālais ansamblis, atzīmējot 30 gadu jubileju, kopš rajona atbrīvošanas no fašistu okupācijas. Memoriālo ansambli rotā Mātes - Dzimtenes skulptūra.

Avots: Roga, J. Mūžīgai piemiņai // Ezerzeme – Nr.72 (2005, 16. sept.), [1.] lpp.: il.

2007. gada 19. jūlijā Krāslavas sv. Ludvika Romas katoļu baznīcā ticīgie varēja godināt Sv. Terēzes no Lizjē relikvijas. Latvija bija 41. valsts, kur ceļoja šīs svētās relikvijas. Pavisam Latvijā relikvijas tika godinātas aptuveni 18 dievnamos.

Avots: Kalviša, G. Lai sv .Terēzes apciemojums nestu augļus // Ezerzeme – Nr.58 (2007, 31. jūl.), 6.lpp.

2014. gada 19. jūlijā, pilsētas svētku ietvaros, Krāslavā pirmo reizi tika rīkots "Ghetto Basket" (ielu basketbola turnīrs) laukumā pie veikala Beta, Aronsona ielā 9.

Avots: Krāslavas Vēstis - Nr.12 (2014, 16. jūl.), [1.] lpp.

2010. gadā vasarā Brāļu kapu komitejas pārapbedīšanas grupa četru cilvēku sastāvā, kuru vadīja Tālis Ešmits, pie Krāslavas Kultūras nama veica izrakumus. Tika atraktas un identificētas 52 vācu karavīru mirstīgās atliekas. 27 vācu karavīru mirstīgās atliekas netika atrastas.

Atrasto un identificēto vācu karavīru mirstīgās atliekas tika pārapbedītas Daugavpilī speciāli ierīkotajā Latgales reģionālajā vācu armijas karavīru kapsētā.

Avots: Škutāne, E. Skvēra labiekārtošana // Krāslavas Vēstis – Nr.7 (2016, 8. apr.), [1.] lpp.

1990. gadā turpinās kampaņa pilsētas ielu un laukumu vēsturisko nosaukumu atjaunošanā. Laukums katoļu baznīcas priekšā turpmāk tiek saukts par  svētā Ludvika laukumu, kura svinīgā pārdēvēšana notika 1990. gada 21. jūlijā.

Avots: Jakubovskis, A. Adrese: Svētā Ludvika laukums // Ezerzeme – Nr.89 (1990, 26. jūl.), [1.] lpp.

2002. gada 21. jūlijā tika konsekrēta Priedaines katoļu baznīca.

Baznīcu konsekrēja  Jelgavas diecēzes bīskaps Antons Justs, veltot to divu Eiropas aizbildņu - Svētās Brigitas un Svētās Katrīnas no Sjēnas - godam un aizbildniecībai.

Avots: Priedaines baznīca //https://lv.wikipedia.org/wiki/Priedaines_bazn%C4%ABca

2023. gada 21. jūlijā Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs savā pirmajā reģionālajā vizītē apmeklēja Krāslavu un Krāslavas novadu.

Avots: Roga, Juris. Valsts prezidenta Edgara Rinkeviča pirmā reģionālā vizīte // Krāslavas Vēstis - Nr.8 (2023, 31. augusts), 2.lpp.

1944. gada 22. jūlijā pulkvežu Aleksandra Smorugova un Vasilija Stepanova karaspēku daļas atbrīvoja Krāslavu no vācu okupācijas. Abi pulkveži mira 1944. gada 25. jūlijā, apglabāti pilsētas skvērā. Pulkvedim Smorugovam par godu ir nosaukta iela un skvērs.

Avots: Алексеев, А. Знай  и люби свой край // Социалистический Путь - №142 (1958, 29 дек.), с. 4

1996. gada jūlijā Krāslavā svinīgi tika atvērts firmas "VĀRPA" pašapkalpošanās veikals Vienības ielā. Uz to brīdi tas bija modernākais tirdzniecības uzņēmums pilsētā.

Avots: Ezerzeme – Nr.43 (1996, 23. jūl.), 3.lpp.: il.

2020. gada 29. jūlijā Krāslavas pils kompleksa teritorijā pie muzeja ēkas tika atklāta Krāslavas vēstures un mākslas muzeja darbinieku izveidotā brīvdabas izstāde “Krāslavas stāsti laiku lokos”.

Avots: Gulbe, M. Brīvdabas izstāde “Krāslavas stāsti laiku lokos” // Krāslavas Vēstis – Nr.12 (2020, 7. augusts), 7.  lpp.

2016. gada jūlijā tika demontēta vecās viesnīcas ēka Raiņa ielā.

Avots: Dzalbe, I. Starts jaunām iespējām // Krāslavas Vēstis – Nr.1 (2017, 13. janv.), 4.lpp.

2017. gadā no aprīļa līdz jūlijam tika veikti remontdarbi Krāslavas Sv. Aleksandra Ņevska pareizticīgo baznīcā. Remontdarbu laikā tika nomainīti logi, durvis, tika veikti iekšējie remontdarbi - atjaunota elektroinstalācija, nomainīta grīda, izremontēti griesti un sienas. Dievnamā tika renovēts ikonostass. Dievnams ir pārvērties līdz nepazīšanai.

Avots: Kozačuka, T. Remontdarbi Krāslavas Sv. Aleksandra Ņevska pareizticīgo baznīcā veiksmīgi tika pabeigti // Ezerzeme - Nr.53 (2017, 14. jūl.), 4.lpp.

2020. gada jūlijā Pārrobežu sadarbības projekta "630 verstis pilnas sajūtām” ietvaros Krāslavā, Karņicka kalnā uzstādīts skatu teleskops.

Avots: Dzalbe, I. Krāslavā jauns piedāvājums tūristiem un vietējiem iedzīvotājiem // Krāslavas Vēstis – Nr. 13 (2020, 28. augusts), [1.] lpp.

2023. gada jūlijā Krāslavas pils parka nogāzē par godu Krāslavas pilsētas simtgadei uzstādīta īstermiņa vides instalācija – astoņi balti lielformāta burti uzrakstam Krāslava. Burti diennakts tumšajā laikā tiek izgaismoti.

Avots: Dzalbe, Ināra. Dāvana Krāslavas simtgadē // Krāslavas Vēstis – Nr.8 (2023, 31. augusts), 3.lpp.

2023. gada jūlijā Krāslavas novada pašvaldības iestādē “Sociālais dienests”, Grāfu Plāteru ielā 6, darbu sāka dienas aprūpes centrs pieaugušām personām ar garīga rakstura traucējumiem.

Avots: Roga, Juris. Krāslavā tiek veidoti jauni sociālie pakalpojumi // Krāslavas Vēstis – Nr.8 (2023, 31. augusts), 6. lpp.

Uz augšu