1947. gada 1. decembrī iznāk Krāslavas rajona laikraksta "Социалистический путь" 1. numurs.

Avots: http://www.ezerzeme.lv/?action=show&type=pages&id=2

2004. gada 1. decembrī tika atklāta tirgus paviljona divstāvu ēka Ostas ielā.

Avots: Evarte, E. Jaunais tirgus Krāslavā // Krāslavas Vēstis – Nr.22 (2004, 11. dec.), [1.] lpp.

2015. gada 1. decembrī Krāslavas Sv. Ludvika Romas katoļu baznīcā notika galvenā altāra freskas svinīgs restaurācijas darbu pabeigšanas pasākums.  

Restaurācijas darbi baznīcā notika kopš 2003. gada, kuru laikā tika restaurēts baznīcas centrālais altāris, altārglezna "Svētais Ludviks dodas krusta karā", kā arī Filipo Kastaldi 18. gadsimta 60. gados gleznotā altāra freska.

Avots: Gončarovs, A. Krāslava- Polija: sadarbības rezultāti // Ezerzeme – Nr.94 (2015, 8. dec.), 4.lpp.

1989. gada 2. decembrī iznāk Krāslavas rajona laikraksta ar jauno nosaukumu "Ezerzeme" un ar jauno devīzi "Vienoti Latvijai!" pirmais numurs.

Avots: 1989. gada hronika// Ezerzeme – Nr.1 (1990, 1. janv.), 2.lpp.

1988. gada 3. decembrī atjaunota Krāslavas Latviešu biedrība. Biedrība dibināta 1922. gadā. Tā pastāvēja līdz 1940. gadam, atjaunota 1988. gada 3. decembrī un reģistrēta 1995. gada 4. maijā, pārreģistrēta 2006. gada 27. martā. 

Biedrības "KRĀSLAVAS LATVIEŠU BIEDRĪBA" darbības mērķis ir saglabāt vēsturiski izveidojušos dzīvesveidu un kultūru, sargāt savas nācijas pastāvēšanu, sekmēt Latgales kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu.

Avots: Krāslavas latviešu biedrība // http://atvertiba.lv/lv/nevalstiskas-organizacijas/kraslavas-latviesu-biedriba/

2011. gadā Krāslavas slimnīcas ķirurģijas korpusā tika veikti vērienīgi remontdarbi – tika veikts kosmētiskais remonts, ēkas siltināšana un pārplānošana, visu komunikāciju nomaiņa, uzstādīta jauna ventilācijas sistēma un tika izbūvēta galerija, kas savieno poliklīnikas telpas ar ārstniecisko korpusu.

Avots: Kavinska, I. Pacientus gatava uzņemt renovētā ķirurģijas nodaļa // Krāslavas Vēstis – Nr.19 (2011, 9. dec.), 2.lpp.

1992. gadā Adventa  laikā Krāslavas Romas katoļu baznīcā tika ieviesta jauna tradīcija – svētdienās pirmā svētā Mise plkst. 8.00 notiek krievu valodā.

Avots: Ar ticību sirdīs // Ezerzeme – Nr.58 (1992, 22. dec.), [1.] lpp.

2007. gada decembra sākumā Sabiedrības veselības aģentūra sadarbībā ar Veselības ministriju Krāslavā atvēra Sirds veselības kabinetu SIA "Krāslavas slimnīca" poliklīnikā.

Avots: Roga, J. Dzīve un sirds mums katram viena // Ezerzeme – Nr.96 (2007, 11. dec.), 3.lpp.

2017. gadā pie veikala “Maxima” Rīgas ielā tika izvietots “Latvijas Pasts” pakomāts.

Avots: “Latvijas pasts” pakomāts arī Krāslavā// Ezerzeme - Nr.1 (2023, 6. janvāris), 5. lpp.

2002. gada 7. decembrī ugunsgrēkā nodega Krāslavas vecticībnieku lūgšanu nams.

Avots: Matvejenko, B. Rīgas iela laiku lokos // Krāslavas Vēstis – Nr.13 (2014, 5. sept.), 7.lpp.

2017. gada 7. decembrī svinīgi tika atklāta jaunā Krāslavas sporta zāle Pils ielā.

Avots: Škutāne, E. Krāslavā atklāta jaunā sporta zāle // Krāslavas Vēstis - Nr.20 (2017, 21. decembris), 5. lpp.

2015. gada 8. decembrī Latvijas FM radioviļņos sāka skanēt jauna, kristīga, nekomerciāla radiostacija "Radio Marija". Radio dzirdams trīs frekvencēs: Rīgā – 97,3; Liepājā – 97,1 un Krāslavā – 97.

Avots: “Radio Marija” arī Krāslavā // Krāslavas Vēstis – Nr.4 (2016, 26. febr.), [1.] lpp.

1918. gada 9. decembrī vācu karaspēks Krāslavā atkāpās, viņu vietā ieradās boļševiki. 11. decembrī Krāslavā ieradās sarkanarmiešu vienība un kinoteātra ēkā tika ierīkota Revolucionārā kara komiteja.

Avots: Bukeviča, Dzintra. Krāslavas pirmā pasaules kara laikā // Ezerzeme – Nr.90 (1998, 17. nov.), 2.lpp.

1947. gada decembrī tiek dibināta Krāslavas rajona centrālā bibliotēka.

Avots: Bukeviča, Dz. Krāslava. XX gadsimts. // Ezerzeme – Nr.100 (1999, 30. dec.), [1.], 2.lpp.

1926. gada 10. decembrī LR Saeimas kopsēdē tika pieņemts likums “Par Krāslavas pilsētas administratīvajām robežām”.

Avots: Mileika, B. Likums par Krāslavas pilsētas administratīvām robežām// Ezerzeme - Nr.13 (2023, 31. marts), 4. lpp.

No 2005. gada decembra Krāslavas centrālās bibliotēkas un Krāslavas rajona bibliotēku jaunais fonds ir atrodams internetā – integrētā informācijas sistēmā Alise.

Avots: Krāslavas bibliotēkas internetā // Ezerzeme – Nr.9 (2006, 31. janv.), 6.lpp.

2004. gadā ziemas periodā Krāslavas pilsētas ielas tika apgaismotas līdz plkst. 19.15. Vēlāk ieslēdzās dežūrapgaismojums, kas gan nav visās ielās.

Avots: Eisaka, E., Caune, V. Labdien, cienījamā redakcija! // Ezerzeme – Nr.101 (2004, 28. dec.), 3.lpp.

2007. gada 14. decembrī Krāslavas novada centrālā bibliotēka svin 60 gadu jubileju.

Avots: Škutāne, E. Centrālajai bibliotēkai – 60 // Krāslavas Vēstis – Nr.21 (2007, 21. dec.), 3.lpp.

2005. gada decembrī  Krāslavas novada dome pirmo reizi izdod savu 2006. gada kalendāru prezentācijas vajadzībām. Kalendārā iekļauti pilsētas skati, kā arī attēloti slavenie Krāslavas gurķi. Fotogrāfijas izgatavoja fotomākslinieks Boriss Tarļeckis.

Avots: Roga, J. Īsziņa // Ezerzeme – Nr.101 (2005, 30. dec.), 2.lpp.

2010. gada 16. decembrī Krāslavas novada pašvaldība ieguva Vides ministrijas gada balvu "Ābols 2010"  par ieguldījumu vides infrastruktūras vai dabas aizsardzībā attīstībā.

Avots: Kavinska, I. Vides ministrijas gada balva “Ābols 2010” pasniegta Krāslavas novada pašvaldībai // Krāslavas Vēstis – Nr.1 (2011, 14. janv.), [1.] lpp.

2011. gada 16. un 17. decembrī Kruoslovys amatnīku bruoliste Krāslavas kultūras namā rīkoja pirmo  Ziemassvētku tirdziņu.

Avots: Kruoslovys amatnīku bruoliste // Krāslavas Vēstis – Nr.19 (2011, 9. dec.), 3.lpp.

2013. gada 18. decembrī Krāslavas vēstures un mākslas muzejā tika atklāta ekspozīcija "Grāfa Plātera notāra kabinets".

Ekspozīcija aptver Krāslavas vēstures periodu no 19. gs. beigām līdz 20. gs. 20-tajiem gadiem, kad Krāslavas vēsturē, kas gandrīz 200 gadus bija saistīta ar grāfu Broel Plāteru dinastijas vārdu, notika ievērojamas pārmaiņas, kuru rezultātā grāfi Plāteri zaudēja savu iepriekšējo varenību un ietekmi Latgalē un atstāja Krāslavu.

Avots: Gončarovs, A. Laipni lūdzam: deviņpadsmitais gadsimts // Ezerzeme – Nr.99 (2013, 27. dec.), 2.lpp.

2006. gada decembrī, neilgi pirms Ziemassvētkiem, Nodarbinātības valsts aģentūras Krāslavas filiāle pārcēlās no telpām Aronsona ielā 16 uz jaunām telpām grāfu Plāteru ielā 9.

Avots: Roga, J. Jaunās, gaišās, skaistās telpās // Ezerzeme – Nr.1 (2007, 5. janv.), 3.lpp.

1998. gada nogalē, decembrī Krāslavas pilsētas bērnu bibliotēkas kolektīvs svinēja Jurģus Krāslavas pamatskolas ēkā. Bibliotēkai tā jau bija 8. mājvieta. Līdz tam bibliotēka piecus gadus atradās Grāfu Plāteru ielā 13.

Avots: Bērnu grāmatas nu ir tuvāk bērniem // Ezerzeme – Nr.1 (1999, 5. janv.), 3.lpp.

2016. gada decembrī, pirms Ziemassvētkiem, Krāslavā (Baznīcas ielā 1) tika atvērts mājražotāju tirgus "Jāņupīte". Divas dienas nedēļā tirgū var iegādāties mājražošanas produkciju, ko izgatavo Krāslavas novadā: žāvētus gaļas un zivju izstrādājumus, sieru, maizi, linu un kaņepju eļļu, medu, zāļu tējas, kā arī daudzveidīgus konditorijas izstrādājumus.

Avots:  Ļebedkova, A. Uzņēmējdarbība Krāslavas novadā 2016 // Krāslavas Vēstis – Nr.8 (2017, 12. maijs), 4.lpp.

1954. gada nogalē muzejs Krāslavā, kas tika atvērts 1948. gadā,  tiek slēgts, daži eksponāti tika nodoti Ludzas muzejam, daži – Daugavpils muzejam, viss pārējais tika izmests Daugavas krastā, ko vietējie iedzīvotāji pievāca to, ko uzskatīja par vērtīgāku. Ādolfam Pildegovičam, muzeja dibinātājam un muzeja eksponātu vācējam tas bija ļoti liels pārdzīvojums, kas maksāja ļoti dārgi.. Ādolfs Pildegovičs mira 1955. gada 4. augustā 68 gadu vecumā.

Avots: Roga, Juris. Gadi skrien, atmiņas dzīvo mūžīgi! // Ezerzeme – Nr.43 (2006, 2. jūn.), 6.lpp.

2005. gada 23. decembrī dibināta Krāslavas novada pensionāru biedrība.

Avots: Krāslavas novada pensionāru biedrība // http://atvertiba.lv/lv/nevalstiskas-organizacijas/kraslavas-novada-pensionaru-biedriba/

1996. gada 24. decembrī pēc ilga pārtraukuma Krāslavas evaņģēliski luteriskajā baznīcā notika pirmais dievkalpojums.

Avots: Rozentals, Linards. Draudze savā dievnamā // Ezerzeme – Nr.85 (1998, 30. okt.), [1.] lpp.

1989. gada 25. decembrī Krāslavā un rajonā pēc ilga pārtraukuma plaši tiek atzīmēti Ziemassvētki.

Avots: 1989. gada hronika// Ezerzeme – Nr.1 (1990, 1. janv.), 2.lpp.

2016. gada 25. decembrī pilsētas kultūras namā Krāslavas amatierteātris rādīja komēdiju pieaugušajiem "Ontons i Zīmassvātki", kas iestudēta pēc Danskovītes (Anita Ločmele) lugu grāmatas "Ontans i Anne".

Avots: Roga, J. Ontons smīdina Ziemassvētkos // http://www.kraslavasvestis.lv/zinas/article//ontons-smidina-ziemassvetkos.html

2008. gada 26. decembrī Krāslavas vārds izskan televīzijā, jo tika pasniegtas "Latvijas Lepnums" balvas. "Latvijas lepnums" ir goda nosaukuma apbalvojums par pašaizliedzīgu un nesavtīgu palīdzību līdzcilvēkiem. "Latvijas lepnuma" balvu saņēma krāslavietes, labdarības organizācijas "Caritas" aktīvistes Antoņina Jermaka un Valentīna Gekiša.

Avots: Stepiņa, Ērika. Labai sirdij nav brīvdienu // Ezerzeme – Nr.101 (2008, 30. dec.), 2.lpp.: il.

1988. gada 27. decembrī uz Krāslavas kultūras nama skatuves notika atjaunotās latviešu biedrības kora pirmā uzstāšanās.

Avots: Gončarovs, A. Kā tas bija … // Ezerzeme – Nr.1 (2009, 6. janv.), 2.lpp.:il.

1912. gada 28. decembrī Krāslavā sāk darboties elektrostacija, kas apgādā ar elektrību grāfu Plāteru pili, armijas kazarmas, slimnīcu, katoļu baznīcu, aptieku un dažas citas iestādes Krāslavā.

Avots: Bukeviča, Dz. Krāslava. XX gadsimts. // Ezerzeme – Nr.100 (1999, 30. dec.), [1.], 2.lpp.

1755. gada 29. decembrī pasludināts Krāslavas garīgā semināra dibināšanas akts.

Avots: Kalviša, G. Skaitļi un fakti no Krāslavas baznīcas vēstures // Ezerzeme – Nr.58 (2007, 31. jūl.), 6.lpp.

1997. gada 30. decembrī Krāslavā līdzās preses apvienības kioskam pie autoostas sāka darboties  jaunā "Lattelekom" sarunu kabīne. Taksofonu varēja izmantojot, lietojot  "čipkarti". Čipkartes nominālvērtība bija Ls 2, Ls 5 un Ls 10 vērtībā. Taksofons automātiski aprēķināja samaksas lielumu par sarunu. Bija brīvdienām un nakts sarunām noteiktas atlaides. Ja pēc sarunas beigām kartes kontā vēl bija naudiņa, automāts to atdeva, pretējā gadījumā karte tika "norīta".

Avots: Čipkarte // Ezerzeme – Nr.4 (1998, 16. janv.), [1.] lpp.

1995. gada 31. decembrī izbeidzās zemes izpirkšanas termiņš par sertifikātiem. No 1996. līdz 2000. gadam paredzama zemes izpirkšana daļēji par sertifikātiem, daļēji par naudu.

Avots: Ezerzeme – Nr.25 (1995, 22. jūn), 2.lpp.

Uz augšu