1960. gada 1. augustā tika atklāta Krāslavas autoosta Rīgas ielā 55.

1955. gadā Krāslavā bija viens pasažieru autobuss, kas sākumā apkalpoja maršrutus Krāslava – Krāslavas stacija, vēlāk – Krāslava- Grāveri. Autoostas nebija, autobuss piestāja uz ielas.

1964. gadā jau bija 5 pasažieru autobusi, kas mēnesī apkalpoja apmēram 36 000 pasažieru. 1965. gadā no Krāslavas autoostas katru dienu kursēja 47 autobusi.

Avots: Lomanovska, A. “Krāslavas uzņēmumu vēsture” // Krāslavas Vēstis – Nr.7 (2013, 12. apr.), 5.lpp.

Saskaņā ar valdības lēmumu no 2009. gada 1. augusta pensiju piegāde mājās ir maksas pakalpojums. Klientiem, kuri tāpat kā līdz šim vēlēsies saņemt pensiju ar piegādi dzīvesvietā, Latvijas Pasts automātiski šādu iespēju garantē. Savukārt, ja pensijas saņēmējs nevēlas maksāt par pensijas piegādi, viņš jebkurā pasta nodaļā bez maksas var atvērt "Pensijas kontu", kur pensiju skaidrā naudā varēs izņemt jebkurā brīdī un jebkurā no pasta nodaļām Latvijā.

Avots: Kreicberga, I. “Latvijas Pasts” nodrošinās pensiju piegādi mājās // Ezerzeme – Nr.42 (2009, 5. jūn.), [1.] lpp.

2000. gadā Eiropas Komisijas delegācija Latvijā Krāslavas centrālajai bibliotēkai dāvina datoru. Bibliotēka saņēma arī krāsu printeri. Tas ir pirmais dators bibliotēkā ar interneta pieslēgumu.

Avots: Gončarovs, A. Dators Krāslavas centrālajai bibliotēkai // Ezerzeme – Nr.59 (2000, 4. aug.), 2.lpp.: il.

2007. gada 4. augustā Krāslavā notika VI Latgales novada senioru festivāls "Latgale, zilo ezeru zeme". Festivāla noslēguma koncertu pilsētas estrādē atklāja Latvijas Valsts prezidents Valdis Zatlers.

Avots: Jakubovskis, A. Latgales senioru festivāls // Ezerzeme – Nr.61 (2007, 10. aug.), 3.lpp.

2004. gada 5. augustā bērnu sociālās rehabilitācijas centra "Mūsmājas" telpās darbu sāka Krāslavas novada pirmsskolas vecuma bērnu rotaļu un atpūtas centrs "Jautrie zvaniņi".

Avots: Kalviša, G. “Jautrie zvaniņu” atklāšanā skanēja zvaniņi // Ezerzeme – Nr.64 (2004, 20. aug.), [1.] lpp.

1775. gada 9. augustā no Romas sv. Laurencija katakombām uz Krāslavu atvestas sv. mocekļa Donata relikvijas, tās sākotnēji novieto grāfu Plāteru muižas kapličā.

Avots: Kalviša, G. Skaitļi un fakti no Krāslavas baznīcas vēstures // Ezerzeme – Nr.58 (2007, 31. jūl.), 6.lpp.

1995. gadā  IU "LAGas" atvēra tirgu – tirdzniecības centru Celtnieku ielā (bijušais kolhozu tirgus pie Krāslavas rajona slimnīcas).

Avots: Ezerzeme – Nr.32 (1995. gada 11. aug.), 7.lpp.

2009. gada vasarā no krūmiem tika atbrīvoti abi Daugavas krasti 1,3 km garā posmā no Kaplavas ielas gala līdz Laivu ielai praktiski gar visu pilsētas centru. Rēķinot attīrīto krastu kopplatību, tie ir 6,2 ha.

Avots: Krāslavas Sakta atkal redzama tās pilnā krāšņumā // Ezerzeme - Nr.62 (2009, 18. aug.), 3.lpp.:il.

1989. gada 14. augustā Krāslavas Romas katoļu draudze pēc apmēram 50 gadu ilga pārtraukuma pirmo reizi rīkoja svētceļojumu kājām uz Aglonu.

Avots: Gierkena, B. Mūs gaida Aglonas Dievmāte // Ezerzeme – Nr.96 (1990, 11. aug.), 4.lpp.

Vasaras nogalē Ostas un Vidzemes ielās parādījās divi jauni vides objekti – Krāslavas koka mežģīņu stilistikā izpildīti fotorāmji. Jauno objektu izveide ir foto kluba "Zibsnis" iniciatīva.

Avots: Ahromkina, G. Ierāmē augšdaugavu! // Ezerzeme – Nr.71 (2015, 18. sept.), 2.lpp.

1992. gadā laikrakstā "Ezerzeme" tika paziņots, ka "Latvijas Bankas Krāslavas nodaļā uzsākta Krievijas rubļu apmaiņa pret Latvijas rubļiem. Noteikts sākotnējais kurss – 10 : 9."

Avots: Ja gribat, mainiet // Ezerzeme – Nr.40 (1992, 18. aug.), 7.lpp.

2003. gada vasarā tika remontēts tilts pāri Jāņupītei.

Avots: Krāslavas Vēstis – Nr.9 (2003, aug.), [1.] lpp.: il.

Krāslavas Vēstures un mākslas muzejs 2020. gadā saņēma Latvijas Muzeju biedrības gada balvu nominācijā "PAMANĪTS!” par izveidoto atklāto krājumu "Tēlnieces Vandas Zēvaldes mantojums” Krāslavas pils staļļos.

Avots: Gulbe, M. Krāslavas vēstures un mākslas muzejam Latvijas muzeju biedrības gada balva // Krāslavas Vēstis – Nr.12 (2020, 7.augusts), 7.lpp.

2016. gada 20. augustā Krāslavas kultūras nama deju kolektīvs "Raita" svinēja 15 gadu jubileju. Deju kolektīva vadītāja – Valda Timule.

Avots: Andžāne, I. “Raitai” – 15// Ezerzeme – Nr.64 (2016, 19. aug.), 2.lpp.

2006. gadā no  21. augusta līdz 31. decembrim katru nedēļu otrdienās un ceturtdienās vistrūcīgākie Krāslavas novada iedzīvotāji saņēma Rēzeknes ceptuvē  "Vecā maiznīca" cepto baltmaizi. Krāslavas novada Dienas centrā tika izsniegti 26 600 klaipi baltmaizes.

Akciju rīkoja Eiropas Komisija.

Avots: Staņēviča, A. Būsim arī devēji! // Krāslavas Vēstis – Nr.1 (2007, 19. janv.), [4.] lpp.

2008. gada 22. augustā, 90 dienas pirms Latvijas 90. dzimšanas dienai, notika akcija "Gaismas tilti" – plkst. 21.00 pāri Latvijas upēm iedegās Gaismas tilti. Akcija notika arī Krāslavā.

Avots: Roga, J. Krāslavā, Dagdā, Indrā … // Ezerzeme – Nr.67 (2008, 29. aug.), [1.] lpp.: il.

1989. gada 23. augustā Krāslavas rajona pārstāvji piedalījās akcijā "Baltijas ceļš".

Avots: 1989. gada hronika// Ezerzeme – Nr.1 (1990, 1. janv.), 2.lpp.

2012. gada 25. augustā Krāslavā un pirmo reizi arī Latvijā tika rīkots Rudo saiets.

Avots: Gončarovs, A. Žēl, ka neesmu rudais // Ezerzeme – Nr.68 (2012, 31. aug.), [1.], 2.lpp.

1777. gada 26. augustā Malenskas titulārbīskaps Stanislavs Bohušs Sestžencevičs konsekrē Krāslavas baznīcu, veltījot to svētā Ludviga godam.

Avots: Kalviša, G. Skaitļi un fakti no Krāslavas baznīcas vēstures // Ezerzeme – Nr.58 (2007, 31. jūl.), 6.lpp.

1977. gada 26. augustā nodibināta Daugavpils novadpētniecības un mākslas muzeja Krāslavas filiāle.

Avots: Bukeviča, Dz. Krāslava. XX gadsimts. // Ezerzeme – Nr.100 (1999, 30. dec.), [1.], 2.lpp.

2005. gada 26. augustā vizītē Krāslavā ieradās Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe - Freiberga. Prezidente vizītes laikā apmeklēja Krāslavas vēstures un mākslas muzeju, apskatīja Krāslavas pils ansambli, pilsētas centrā nolika ziedus pie pieminekļa "Māte Latgale raud", apmeklēja sv. Ludvika Romas katoļu baznīcu, kā arī tikās ar pilsētas un pagastu iedzīvotājiem.

Avots: Roga, J. Cilvēka vērtība – viņa mīlestībā uz savu zemi // Nr.68 (2005, 2. sept.), 2.lpp.

1972. gadā Krāslavas 1. vidusskola no pils tiek pārcelta uz ēku Raiņa ielā 25, kura 1964. gadā bija celta 2. vidusskolas vajadzībām. Skolai telpas bija par šauru, tāpēc laika gaitā bija veiktas piebūves: skolas darbnīcas, sporta zāle, ēdnīca, internāts.

Avots: Skolas vēsture // http://www.kraslavasgimnazija.lv/par_skolu/vesture_sk

2013. gadā pilnā sparā rit ERAF projekts "Aglonas ielas rekonstrukcija Krāslavā". Projekta īstenošanas laiks - 01.10.2012. – 30.11.2013. Galvenās aktivitātes: ielas seguma konstruktīvās kārtas rekonstrukcija (788 m) līdz pilsētas robežai,  Aglonas un Izvaltas ielu krustojuma pārbūve,  Izvaltas ielas pieslēguma rekonstrukcija (70 m),  gājēju ietves izbūve u.c.

Avots:

 Škutāne, E. Remontdarbi turpinās // Krāslavas Vēstis – Nr.13 (2013, 13. sept.), 3.lpp.

„Aglonas ielas rekonstrukcija Krāslavā”// http://kraslava.lv/pasvaldiba/projekti/eraf-projekti0/satiksme/aglonas-ielas-rekonstrukcija-kraslava/

Uz augšu