1966. gada 1. aprīlī tika dibināta Krāslavas kokapstrādes rūpnīca.

Rūpnīcā strādāja apmēram 206 cilvēki. Mēbeles gatavoja no oša, sarkankoka, buka, lazdas, makadamijas koksnes.  Uzņēmums ražoja pakaramos, vannas skapīšus, ēdamgaldus, tualetes spoguļus, grāmatplauktus, televizoru un radio galdiņus, grāmatplauktu sekcijas. 1966. gadā rūpnīca saražoja: 18 000 galdu, 7000 tualetes spoguļu, 8000 televizoru galdiņu, 1800 grāmatplauktu.

Avots: Lomanovska, A. “Krāslavas uzņēmumu vēsture” // Krāslavas Vēstis – Nr.7 (2013, 12. apr.), 5.lpp.

Ar 1998. gada 1. aprīli tika atcelts dienas vilciens Daugavpils - Indra.

Avots: Krāslavas autoosta. Pasažieru ievērībai // Ezerzeme – Nr.26 (1998, 3. apr.), [1.] lpp.

2004. gada pavasarī Krāslavā bija lieli pali. Palu kulminācija bija 1. aprīlī. Daugava “izgāja” no saviem krastiem uz  Kaplavas iela ceļa un citās vietās.

Avots: Gončarovs, A. Lielie ūdeņi // Ezerzeme – Nr.28 (2004, 10. apr.), 7.lpp.

2016. gada 1. aprīlī Krāslavas kultūras namā notika Aivara Bankas lugas “Meitiņa” izrāde Krāslavas amatierteātra izpildījumā.

Režisors – Voldemārs Varslavāns. Lomās - Lomās -  Inga Pudnika, Janīna Samsanoviča, Juris Škļaronoks, Aleksandrs Kadenecs, Dace Samsonoviča, Eduards Danovskis, Artūrs Pavļukevičs, Aļona Lavnika, Inna Sevostjanova, Sarmīte Subatoviča, Ļubova Makareviča, Inta Lipšāne, Alfrēds Savickis.

Avots: Dobkevičs, J. Krāslavas amatierteātris // Ezerzeme – Nr.27 (2016, 8. apr.), 3.lpp.: il.

2023. gada 1. aprīlī Krāslavas kultūras nama amatierteātris “Smalkais stils” svinēja 30 gadu jubileju.

Avots: Leikuma, I. Krāslavas amatierteātra radošajai darbībai - 30!// Ezerzeme - Nr.14 (2023, 6. aprīlis), [1.], 3., 7. lpp.

1989. gada 2. aprīlī Krāslavā virs aptiekas ēkas, piedaloties daudziem cilvēkiem, tika pacelts nacionālais sarkanbaltsarkanais karogs.

Avots: 1989. gada hronika // Ezerzeme – Nr.1 (1990, 1. janv.), 2.lpp.

Sākot ar 2010. gada  aprīli Krāslavas novada domes 15. kabinetā (Rīgas ielā 51) ir uzstādīts maksājumu termināls. Turpmāk par Krāslavas novada domes sniegtajiem pakalpojumiem iedzīvotāji varē norēķināties uz vietas, izmantojot maksājumu karti.

Avots: Škutāne, E. Dažos teikumos // Krāslavas Vēstis – Nr.8 (2010, 30. apr.), 2.lpp.

20. gadsimta laikā ūdens līmenis Daugavā Krāslavas apkaimē pārsniedza kritisko atzīmi vairākas reizes – 1931. gada aprīlī, 1951. gada aprīlī, 1956. gada aprīlī.

Avots: Krāslavas Vēstis – Nr.5 (2010, 19. marts), [1.] lpp.

2011. gada 5. aprīlī projekta "Augusta un Rīgas tranzītielu Krāslavā rekonstrukcija (269.050 – 271.220 km)" ietvaros tika noslēgts līgums par Augusta un Rīgas ielas rekonstrukciju Krāslavā. Rekonstrukcijas darbus veic Personu apvienība "SIA būvfirma "Ceļi un tilti" un SIA "8 CBR" no Rēzeknes novada.

Saskaņā ar noslēgto līgumu līdz gada beigām ir plānots veikt ceļa daļas no Jāņupītes tilta līdz pilsētas robežai rekonstrukciju, Lazaretnaja upes caurtekas tīrīšanu un rekonstrukciju, ielu apgaismojuma, lietus kanalizācijas un gājēju ietvju izbūvi. Rekonstrukcijas darbu rezultātā tiks sakārtotas Augusta un Rīgas ielas 2.17 km garumā, tiks izbūvēts apvienotais gājēju un veloceliņš 2.05 km garumā, kā arī gājēju ietves 1.69 km garumā.

Avots: Rukmans, A. Ir uzsākti Augusta un Rīgas ielu rekonstrukcijas darbi // Krāslavas Vēstis – Nr.10 (2011, 7. jūn.), 2.lpp.

2013. gada pavasaris – palu laiks Krāslavā.

Avots: Palu laiks Krāslavā// Krāslavas Vēstis – Nr.8 (2013, 30. apr.), 15.lpp.

Ar 2015. gada aprīli Krāslavas viesiem tiek piedāvāts jauns pakalpojums – audiogids, kas palīdzēs iepazīt pilsētu un uzzināt informāciju par objektiem ērti un ātri savā mobilajā telefonā. Zvanot uz automātisko tālruņa līniju +371 636 23333 un ievadot objekta kārtas numuru, iespējams noklausīties stāstījumu par kādu no tūrisma objektiem. Audiogidā iekļauti 15 tūrisma apskates objekti Krāslavā. Tālruņa gids pieejams trijās valodās – latviešu, angļu un krievu.

Avots: Bubina, J. Krāslavā tūristiem ir pieejams audiogids // Krāslavas Vēstis – Nr.7 (2015, 16. apr.), 3.lpp.

2017. gada 7. aprīlī Aronsona ielā 7, tirdzniecības centra "Beta" telpās, tika atklāta Swedbank filiāle Krāslavā, tādējādi nodrošinot 100% bankas pakalpojumu pieejamību visā Latvijā.

Avots: Savicka, V. Atklāta Swedbank filiāle Krāslavā // Krāslavas Vēstis - Nr.6 (2017, 7. apr.), 3.lpp.

1956. gadā Krāslavā bija lieli pali. Ūdens pārpludināja Rīgas ielu pie tilta pāri Florupītei. Visvairāk cieta Kaplavas iela, kur ūdens bija pacēlies līdz pat māju pamatiem.

Avots: Gončarovs, A. Lielie ūdeņi // Ezerzeme – Nr.28 (2004, 10. apr.), 7.lpp.

2004. gada 9. aprīlī, Lielajā Piektdienā, plkst.20.00 notika pirmais Krusta gājiens pa pilsētas ielām.

Maršruts: krusts pie kultūras nama – Rīgas iela – piemineklis "Māte Latgale raud" – Lāčplēša iela – Vienības iela – kapi – baznīca.

Avots: Krāslavas Vēstis – Nr.7 (2004, 8. apr.), [1.] lpp.

2006. gada 10. aprīlī Krāslavas novada centrālā bibliotēka svinēja Jurģus  jaunā ēkā – Dīķu ielā 5.

Avots: Roga, J. Grāmata – zināšanu avots visam mūžam // Ezerzeme – Nr.31 (2006, 21. apr.), 6.lpp. 

1992. gadā Krāslavas rajonā norit iedzīvotāju reģistrācijas priekšdarbs. Latvijas valsts iedzīvotāju reģistrs tiek veidots kā automatizēta informācijas sistēma, kas satur pamatdatus par katru Latvijas iedzīvotāju. Katram Latvijas iedzīvotājam tiek piešķirts personas kods, kas sastāv no 11 cipariem.

Avots: Tātad būs Latvijas iedzīvotāju reģistrs // Ezerzeme – Nr.22 (1992, 14. apr.), 2.lpp.

2014. gadā Krāslavas novada dome pirmo reizi piedāvāja iespēju visiem vispārizglītojošo un profesionāli skolu audzēkņiem, kuri ir deklarēti Krāslavas novadā, pieteikties darbam vasaras brīvlaikā.

Avots: Sirica, V. Steidzieties iesniegt pieprasījumu! // Ezerzeme – Nr.30 (2014, 15. apr.), 2.lpp.

2018. gadā Krāslavas kultūras nama vokālais ansamblis “Noktirne” svinēja 25 gadu jubileju.

Avots: Škutāne, E. 25 gadi aiz muguras, priekšā - jaunas dziesmas un jauni sapņi // Krāslavas Vēstis - Nr.7 (2018, 13. aprīlis), 7. lpp.

2019. gadā Krāslavas pamatskola kultūras namā atzīmēja 20 gadu jubileju.

Avots: Krāslavas pamatskola atzīmēja 20 gadu jubileju // Krāslavas Vēstis - Nr.7 (2019, 12. aprīlis), 7. lpp.

1990. gada 14. aprīlī pirmo reizi pilsētā [grāmatu] veikals organizēja grāmatu izsoli. Izsolei - pārdošanai tika sagatavotas 119 nosaukumu grāmatas, to skaitā arī vairāku sējumu kopotie raksti.

Avots: Gončarovs, A. Izsole! // Ezerzeme – Nr.41 (1990, 5. apr.), 3.lpp.: il.

2009. gada 15. aprīlī Daugavas pretējā krastā tika uzsākta notekūdeņu attīrīšanas iekārtu būvniecība, pasūtītājs - SIA "Krāslavas ūdens".

Avots: Roga, J. Top jaunās notekūdeņu attīrīšanas iekārtas // Ezerzeme – Nr.69 (2009, 11. sept.), 4.lpp.: il.

1923. gada 16. aprīlī Latvijas valsts prezidents Jānis Čakste paraksta "Likumu par pilsētas tiesību piešķiršanu Krāslavai". Krāslavas miests iegūst pilsētas statusu.

Avots: Bukeviča, Dz. Krāslava. XX gadsimts. // Ezerzeme – Nr.100 (1999, 30. dec.), [1.], 2.lpp.

1995. gada 16. aprīlī, Lieldienās, Krāslavas rajona slimnīcā tika iesvētīta atsevišķa lūgšanu telpa terapijas nodaļā, lai tajā varētu notikt dievkalpojumi. Telpas iesvētīja dekāns Jāzeps Lapkovskis un priesteris Juris Zagorskis.

Avots: Ezerzeme – Nr.17 (1995, 29. apr.), 6.lpp.

1996. gada aprīlī Krāslavas ģimnāzijā notika pirmā zinātniski pētniecisko darbu konference.

Avots: Brese, S. Konferences atbalss// Ezerzeme – Nr.24 (1996, 23. apr.), [1.] lpp.

1995. gada 18. aprīlī Krāslavas pilsētas domes sēdē tika pieņemts lēmums – izvietot Krāslavas mūzikas skolu ēkā Lāčplēša ielā 5. Mūzikas skolas ēku Rīgas ielā 51 atbrīvot pakāpeniski līdz 1995. gada 1.septembrim.

Avots: Ezerzeme – Nr.17 (1995, 29. apr.), [1.] lpp.

2013. gada aprīlī darbu ar mazajiem krāslaviešiem  "Varavīksnes" vidusskolas stadionā uzsāka futbola treneris Vadims Atamaņukovs. Laikam ejot tika izveidots futbola klubs "Krāslava".

Avots: Pudnika, I. Krāslavas futbola kluba izaugsme // Ezerzeme – Nr.58 (2015, 4. aug.), 5.lpp.

1990. gada 20. un 21. aprīlī Krāslavā notika konkurss "Latgolas zeltene" un "Latgalīts", kas pulcināja 12 meitenes un 11 puišus. Titulu potenciālajiem ieguvējiem vajadzēja sevi parādīt, pirmām kārtām zinot latgaliešu valodu, novada vēsturi, folkloru, literatūru. Goda titulu "Latgolas zeltene" ieguva Dagdas vidusskolas skolotāja Rita Stepiņa, goda nosaukumu "Latgalīts" – Baltinavas vidusskolas skolotājs Imants Slišāns.

Avots: Leitāne, B. “Latgolas zeltene” un “Latgalīts” // Ezerzeme – Nr.52 (1990, 30. apr.), 3.lpp.

1992. gada 21. aprīlī tika dibināts Krāslavas rajona politiski represēto klubs.

Avots: Kalviša, G. Krāslavā izveidots represēto klubs // Ezerzeme – Nr.24 (1992, 28. apr.), [1.] lpp.

2010. gada 21. aprīlī tika dibināta biedrība "Kruoslovys amatnīku broliste". Biedrības mērķis - iesaistīt un apvienot radošā sadarbībā Krāslavas novada amatniekus, tādējādi saglabājot amatniecības un seno arodu kultūras mantojumu, veicinot tā attīstību novadā, kā arī sekmējot amatniecisko metožu un iespēju integrāciju pilsētvidē un sabiedrībā.

Avots: Kruoslovys amatnīku broliste // http://company.lursoft.lv/kruoslovys-amatniku-broliste/40008157916

1992. gadā Krāslavā izveidota municipālā policija. Tiesa, tās sastāvā ir tikai divi policisti. Viņu pienākums būs patruļas un posteņu dienests pilsētā, kā arī sanitārās kārtības ieviešanas kontrole.

Avots: Īsumā // Ezerzeme – Nr.24 (1992, 28. aprīlis), 4.lpp.

1988. gada 23. aprīlī Mākslas dienu ietvaros Rīgas ielā pie bijušās Krāslavas rajona centrālās bibliotēkas ēkas tika atklāta memoriālā plāksne novadniekam, pasaules slavenajam tēlniekam Naumam Āronsonam.

Avots: Matvejenko, B. Rīgas iela laiku lokos // Krāslavas Vēstis – Nr.13 (2014, 5. sept.), 7.lpp.

2016. gada aprīlī Krāslavā tika demontēta vecā sporta skolas ēka Rīgas ielā 52.

Avots:  Dzalbe, I. Starts jaunām iespējām // Krāslavas Vēstis – Nr.1 (2017, 13. janv.), 4.lpp.

2004. gada 26. aprīlī Krāslavas rajona padomes zālē svinīgā atmosfērā notika Eiropas Savienības karogu pasniegšana pašvaldību priekšsēdētājiem. 2004. gada 1. maijā Latvija kļūst par pilntiesīgu Eiropas Savienības dalībvalsti.

Avots: Būsim vienoti // Krāslavas Vēstis – Nr.8 (2004, 29. apr.), [1.] lpp.

2005. gada 26. aprīlī tika atklāta Valsts probācijas dienesta (VPD) Krāslavas teritoriālā struktūrvienība (RSV). Par iestādes vadītāju iecelts Andris Upenieks.

Probācijas dienesta galvenie uzdevumi ir veikt likumpārkāpēju uzraudzību sabiedrībā, sniegt informāciju prokuratūrai un tiesai, lai palīdzētu noteikt pareizu sodu, strādāt ar bijušajiem ieslodzītajiem, strādāt ar bijušajiem ieslodzītajiem, strādāt ar cietušajiem, īstenojot izlīguma procesu, koordinē un uzraudzīt sabiedrisko darbu.

Avots: Škutāne, E. Varam! Protam! Darām! // Krāslavas Vēstis – Nr.9 (2007, 11. maijs), 2.lpp.

2007. gada 26. aprīlī Lielās talkas laikā Krāslavā  tika  iestādīta liepu aleja Prospekta ielā (uz pacēluma pie tilta pāri Daugavai).

Avots: Labiem cilvēkiem labu darbu nekad nepietrūkst // Krāslavas Vēstis – Nr.9 (2007, 11. maijs), [1.] lpp.

2016. gada aprīlī tika pabeigti skvēra Rīgas ielā labiekārtošanas darbi blakus kultūras namam. Iepriekš tika nozāģēti vecie koki, atjaunoti gājēju celiņi, tika iesēts zālājs.

Vecais koka krusts, kas atradās skvērā, tika nomainīts pret jaunu. Tieši no šīs vietas jau daudzus gadus Lielajā piektdienā sākas Krustaceļš pa pilsētas ielām.

Avots: Škutāne, E. Skvēra labiekārtošana // Krāslavas Vēstis – Nr.7 (2016, 8. apr.), [1.] lpp.

2005. gada 28. aprīlī Krāslavā, Latgales ielā 16,  tika atklāts veikals "Mego" 400 m2  platībā.

Avots: “Mego” veikals Krāslavā // Ezerzeme – Nr.34 (2005, 3. maijs), 7.lpp.: il.

2006. gada 28. aprīlī Krāslavas ģimnāzijā notika pasākums, veltīts debašu  kluba "Sokrāts" 10 gadu jubilejai.

Avots: Drozda, V. “Sokrātam” svētki // Ezerzeme – Nr.35 (2006, 6. maijs), 6.lpp.

2005. gada 29. aprīlī Krāslavas ģimnāzijā 12. klašu skolēniem pirmo reizi tika rīkots Žetonu vakars.

Avots: Kovaļčuka, R. Ar atmiņām sirdī un gredzenu pirkstā // Ezerzeme – Nr.36 (2005, 10. maijs.), 7.lpp.

2015. gada 30. aprīlī Krāslavā notika II Vislatvijas pirmsskolas izglītības iestāžu "Pīlādzītis" salidojums.

Avots: Vorošilova, J. Par II Vislatvijas pirmsskolas izglītības iestāžu “Pīlādzītis” salidojumu // Ezerzeme – Nr.35 (2015, 12. maijs), 5.lpp.

Uz augšu