|
Septembrī, kad dzeltē lapas, Dālijas un virši zied, Tad uz skolu kuplā skaitā Meitenes un zēni iet. Skolas dārzā nokrīt ābols. Sejā saules sārtums zied, Tava skolotāja pirmā Smaidot pretī iet. Daudzus gadus skolas ceļa Malā ozols zarus slien: Svelmē, lietū, ziemas salā Tas kā sardzē stāv arvien. Zināšanas skolā gūstam, Skolas likums katram svēts, Garā bagātāki kļūstam. Uzplaukst mīlas krāšņais zieds. Noskan zvans, un stunda sākas, Zinātkārās acis mirdz. Mīļā skola, tavā ziņā Mūsu prāts un sirds. |
Ievads | © 2011 Krāslavas novada centrālā bibliotēka |