ES institūciju un Eiropas komisijas aktivitātes  2010.gadā  iezīmē fakts, ka 2010.gadā Lisabonas stratēģijas  politiskā kursa stafeti   pārņema tās turpinājums „ES stratēģija 2020”, kuras pamatpremises tika apstiprinātas 2010.gada 17.jūnijā  Eiropas Padomes samitā.

Jaunās stratēģijas centrā ir apņemšanās panākt, ka dalībvalstis vairāk tērē izglītībai un zinātnei, attīstībai, samazina nabadzības līmeni un paaugstina nodarbinātības līmeni, ievieš stingrākos finanšu kontroles un pārvaldības mehānismus kā arī lielākā mērā orientējas uz starptautiskiem vides aizsardzības un enerģētikas izmantošanas  racionalizēšanas uzstādījumiem.

Arī 10.Saeimas vēlēšanas Latvijā 2010.gada oktobrī ir iezīmējušās  ar lielāku pievēršanos ES publiskās politikas uzstādījumiem sakarā ar Eiropas Komisijas līdzdalību,  nodrošinot Latvijai starptautisko aizdevumu krīzes situācijā.  Šīs ES un Eiropas Komisijas aktivitātes ir zināmā mērā aktualizējušas sabiedrības interesi par ES institūciju darbību un atsevišķiem ES politikas jautājumiem.

No otras puses,  Latvija ir viena no viseiroskeptiskākajām ES dalībvalstīm. Negatīvās attieksmes pamatā ir gan Latvijas politiskās elites kļūdas,   īstenojot ekonomisko politiku, gan sabiedrības vājās zināšanas par ES  institūciju darbību,  kā arī  neskaidrās  sociāli ekonomiskās ekspektācijas, kuras saistījās ar iestāšanos ES, bet kuras sabiedrības uztverē nerealizējās. Rezultātā – vilšanās transformējās dziļā skepticismā  arī attiecībā uz ES uzstādījumiem un pieņemtajiem lēmumiem.

Iespējas mainīt  attieksmi pret ES institūcijām un politiku lielā mērā ir saistāmas ar iespējām mazināt  informatīvo pārrāvumu ES lietās starp Latvijas politisko eliti un Latvijas sabiedrību. Viens no mehānismiem, kas to varētu sekmēt,  ir  sistemātiskas diskusijas ar Latvijas iedzīvotājiem,  skolotājiem,  skolu direktoriem,  Latvijas bibliotēku apmeklētājiem, Latvijas pašvaldību vadītājiem    par aktuālajiem ES jautājumiem. Tieši šie cilvēki ir vieni no ietekmīgākajiem viedokļu aģentiem Latvijas sabiedrībā.